otrdiena, 2019. gada 1. janvāris

"Sievietes Dienasgrāmata". Zīmējumi, izstādes, video. 2022/24.

Zīmējumu cikls "Sievietes Dienasgrāmata".


Šo ciklu aizsāku pārtraucot gana ilgu radošās pauzes un skumju periodu. 
Manā sajūtā pasaule bija kļuvusi pelēka. Košais un dzīvespriecīgais izrādījās nomākts. Attēls bija zaudējis, bet lappuses papildināja teksti - dzeja. No vienas lappuses "kāpu" otrā, un pamazām izdzīvoju savas sēras. Protams, bija gaišāki brīži, kad radās gaišākas lapusses un  parādījās krāsas. Galu galā bija pavasaris, iestājās vasara - ziedēja ceriņi, īrisi, lupīnas, rozes. Tās visas gleznoju esot dārzā un raugoties ziedos. Ziedi palīdzēja. To skaistums, smarža, šūpošanās vējā, saules mirdzums. 
Man bija pārdomas par to vai ciklu eksponēt, jo tajā bija pārāk daudz skumju. Pirmais eksponētais darbs bija "Nāve", kuru iesniedzu LMS galerijas gadskartējai izstādei, kur to ieraudzīja, un sekoja ielūgums izstādīt ciklu Lielvārdē. Tad to lūdza Jaunjelgavā un Krapē. 
Katras sievietes dienasgrāmatā ir līdzīgas skumju lapuses, vai klusa, pelēka prieka mirkļi, kuri atbalsojas dienām un gadiem klājoties vienam pār otru kā putekļu kārtām. Lappuse aizsedzas, un tomēr paliek kā nospiedums, ēna, sāpe. Neizdeldējami. Ar gadiem tā kļūst gaišaka, izbalo iekrāsojas ar rimtu prieku, ka tas ir bijis kā dzīves daļa, izdzīvots, tam ir tikts pāri.
 Ieraudzīt savu sāpi un atzīt to. Nesen vilcienā mani uzrunāja kāda nepazīstama sieviete, kura bija redzējusi šo izstādi un sajutusi sevi vienā no lapām. Tas zīmējums ir kā par mani. Esmu zaudējusi gandrīz visu. Palicis tikai kaķis. - viņa teica, - reiz es vēlētos šo zīmējumu sev. Reiz, kad man būs nauda.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
ATMIŅU AKA ( papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
IEDOMAS (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
LAIME (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
PIE ZELTA AVOTA (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
NĀVE (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
NOVĒRŠANĀS (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
IZMISUMS (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
TICĪBA (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
CERĪBAS (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2022.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
VĒLIE ZIEDI (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2023.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
BĒRNS (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2024.

Cikls "Sievietes Dienasgrāmata".
ZIEDI, KAS NOVĪTA (papīrs, jaukta tehnika, 42,5X29,5) 2024.


Cikla "Sievietes Dienasgrāmata" zīmējumi izstādēs.

* 2024. 29. personālizstāde "Sievietes Dienasgrāmata". Krapes Pagastmājas izstāžu zāle. 3.06. - 3.07.24.

* 2024. 28. personālizstāde. Zīmējumi un dzeja  "SIEVIETES DIENASGRĀMATA". Lielvārdes Kultūras nams. 6.03. - 30.04.2024.




* 2023.27. personālizstāde "Sievietes dienasgrāmata". Jaunjelgavas bibliotēka. 11.04.- 31.05.2023.




* 2023. Dalība LMS ikgadējā  izstādē "Rudens 2022. Karš ilgst gadu" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, Rīgā. 17.02. - 19.03.23.



Lappuse "Nāve" no cikla "Sievietes dienasgrāmata", izstādes "Karš ilgst gadu" ekspozīcijā. 2023. gada 21. februārī.


* 2022. 26. personālizstāde "Sirēna un Roze". Mencendorfa nams, Rīga. 5 - 30.09.22. 



Lappuses BĒRNS tapšana



 


  
 












Autors: plkst.
Etiķetes: ,

Raudošās SIRĒNAS. Zīmējumi. 2017.


Grieķu mīti un varoņteikas man bija kā pāreja no pasaku pasaules bērnībā uz jaunības un ideālu valstību. Tie veido Rietumu civilizācijas arhetipus un nemanāmi ietekmē mūs, slēpjoties bezapziņas ēnās. 

Ceļojums uz Peloponēsu,  2017. gadā apmeklējot  senās Grieķijas arheoloģiskās drupas, muzejus, senvietas vai vienkārši baudot olīvkoku birzis, mežonīgus kalnu ceļus, ieleju svelmi un Vidusjūras dzidro ūdeni, bija kā atgriešanās mītiskājā jaunībā, kura, līdzās sirmai gudrībai, aizvien piemīt sengrieķu dieviem.

 Es to nosauktu par svētceļojumu, kurš lika palūkoties uz zaudētajiem ideāliem un atstāja dvēselē dziļas asaru upju pēdas.

 Rudenī, pēc saulainā un siltā ceļojuma, es nokļuvu tumšā pārdomu laikā, jo man “nebija vietas”, miera un pārliecības, ka mana mūža aicinājumam un darbam ir jēga.

 Likumsakarīgi pievērsos sirēnu tēmai. Sirēnu tēlus biju bieži redzējusi muzejos, bet faktiski šo skulptūru vieta agrāk parasti bija kapsētās, kur tās apraudāja mirušos. Mītiskās sirēnas atceramies no mītiem par Odiseju. Valdzinošas, spārnotas sievietes, kuru balsis vilināja aizmirst visu uz pasaules - pienākumus, rūpes, raizes un baudīt. Kā eņģeli? Un tomēr nē. Skuptūras ieraugot, biju pārsteigta, ka sirēnām nav roku.

 Roku nav, jo sirēnām, līdzīgi kā putniem, tās kļuvušās par spārniem. Viņas ir bezpalīdzīgas cilvēku dzīvēs skarbajās cīņās, bet viņām pieder debesis. Par ko viņas raud? Varbūt par to, ka viņas nevar un negrib pielāgoties. Pat ja visa pasaule pieprasa, un liek darīt “pareizi”.

Kā viņām to darīt? Roku taču nav. Tomēr, ja vien tām neapgriež spārnus, viņām ir brīvība lidot un dziedāt - dāvāt citiem prieku.

Bet kur gan paliek sirēnas, kurām sabiedrības “praktiskā labuma” vārdā tiek apgriezti spārni?

Viņām joprojām nav roku, bet vairs nav arī debesu brīvības un prieka. Nav iespējas arī redzēt plaši - pāri sīkumiem, ikdienai, sētai, horizontam un laikam.

Varbūt tieši tādēļ  Senajā Grieķijā šie tēli bija nolikti vietās, kuras veltītas sērām. Patiesi sēro tas, kurš apzinās, ko pazaudējis.

 Sirēnas tēls man asociējas ar dzimušu mākslinieku, kurš tikai dzīvojot mākslinieka dzīvi, ir laimīgs. Tāds cilvēks jau bērnībā skaidri zina, kam dzimis, un ies šo ceļu pat ja sapratīs, ka “lidot” nebūs viegli.

Diemžēl, viņi dzimst arī tagad, kad mēs redzam topam iznīcinātu daudzu mākslinieku nākotni un mūža nogali.











Sirēnas un Odisejs.


Autors: plkst.
Etiķetes:

16. personālizstāde „Kampūrijas Laiks”. Roberta Mūka muzejā Galēnos. 2017. maijs.


                                         
Izstādes laiks sakrita ar Muzeju nakti, un tiku ielūgta būt viešņa Roberta Mūka muzejā, Muzeju naktī ar tēmu - "Laika Rats". Tikos ar lasītājiem. Lasīju pasakas un runājām par dzīvi kā pasaku.







Katra ciešanu stunda
Katrs mirklis maigs
Katra minūte dīka
Tu esi tavs laiks

Iedomu gadi gausi
Sekundes asas un niknas
Nedēļa medus garšas
Tu esi tavs laiks

Katra izelpa elpa
Katrs skatiens un smaids
Katra asara valga
Tu esi tavs laiks

2017. maijs

Autors: plkst.
Etiķetes:
Abonēt: Ziņas (Atom)