Laipni lūdzu mākslas emuārā. Te apkopotas ziņas vizuālās mākslas jomā un performancē. Ilustrācijai un literatūrai veltīti atsevišķi blogi! //////////////// Welcome to the art blog. Here you will find information about visual arts and dance performance. ///////////////// Separate blogs dedicated to illustration and literature : sandrasabineillustration. blogspot.com and sandrasabinelitera.blogspot.com
Kad turpmāko ceļu pārtrauc šķērslis, ir nepieciešama pāreja,
spēja tikt pāri. Šķērsli var veidot pārrāvums iespējās, laikā, telpā, sapratnē,
ierastajā kārtībā, drošībā. Tas piespiež apstāties, uzlūkot šķērsli un saprast
kā to pārvarēt. Tāds ir šis laiks. Mākslinieks „būvē” pārejas iztēlē,
metafiziskajā pasaulē. Radot mākslas darbu, es paļaujos uz intuīcijas
virsvadību. Mana autortehnika ir izveidojusies gadu gaitā. Tā ir kā slānis uz
slāņa, apvieno gan brīvu krāsas plūdumu, pludinājumu, šļakstījumu ar lazējumu,
noteiktu formu. Tajā ir gan brīvais, abstraktais, gan reālais un grafiskais.
Līnija un triepiens. Tuša, akrils, akvarelis, zīmulis. Krāsa ir kā emociju
spogulis, līnija – ietvars. Tematiski tas ir tuvu arhetipu un mītu pasaules
ainai, kurā vienlaikus var būt arī vienkārši simboli - bērna embrijs sievietes
klēpī, ābele dārzā, putni un vieta iztēles brīvībai. Zīmēšanu no dabas
apvienoju ar fantāzijas tēliem. Tas viss tieši redzams uzņemtajos video, kuros
parādu darba gaitu nereti iekļaujot arī iedvesmas objektus, darbu sagatavošanu
eksponēšanai un ieskatu izstādē.
Lapa "Pāreja" ( papīrs/autortehnika, 50X70) 2024.
(detaļa)
Lapas "Pāreja" tapšana.
Lai atrastu šo video, nepieciešams ierakstīt YT meklētājā "kā top mākslas darbs"
Mākslas studija "Vēja Puķe"
Māksalas studijas "Vēja Puķe" kanāls You Tube varētu kļūt par projekta "Pāreja" mākslas darbu tapšanas video platformu.
Zīmējumu cikls "Kampūrijas stāsti un pasakas". 24 lapas 2003/10.
Publicēts grāmatā. „Kampūrijas stāsti un pasakas”,
Zvaigzne ABC, 2010., konkursa „Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra
bērniem un jauniešiem laureāte.
Izstādes darbi
ielūkojas sievietes dzīvē, noskaņās, mirkļos. Vienkopus apskatāmi 22
zīmējumi un viena glezna. Ciklu „Sievietes dienasgrāmata” papildina dzeja.
Izstāde ir ceļojoša. Daļa no tās bijusi eksponēta Rīgā un Jaunjelgavā, tomēr
katrā eksponēšanas reizē tā ir citāda. Šoreiz „dienasgrāmatas” centrā būs
glezna „Ilgošanās”, un šoreiz izstāde veltīta man tuvas un mīļas sievietes -
Laimas Jaundalderes piemiņai.
Ilgas bij tālu iet,
Bet paliki vienumēr
klāt -
Kur mājas, kur bērni
un sirds. ( Laimai.29.02.24.)
Lai jūsu
dienas un dienasgrāmatu lapas ir prieku, smieklu un saules pilnas. Paldies par
jūsu viesošanos manās.
No sirds,
Sabīne.
2024. gada pavasarī.
Lielvārdes Kultūras nams. 05.03.2024., kurā līdztekus rosīgai un daudzkrāsainai Lielvārdes kultūras dzīvei noritējušas arī vairākas manu darbu izstādes, pulcējusies Zinību biedrība "Gaismas Dārzs" un Tautas tradīciju kopa "Austras Koks". www.gaismasdarzs.blogspot.com
Paldies Kultūras nama direktorei Ivetai Siliņai par ielūgumu. Paldies Kultūras nama darbiniekiem par palīdzību, sirsnību un viesmīlību.
Lielā siena ieguva savu burvību caur gleznu "Ilgas" un zīmējumu "Lido ar mani".
Cikls "Ziedēšana" un "Sievietes dienasgrāmata".
Cikls "Ziedēšana" un "Sievietes dienasgrāmata".
Cikla "Sievietes dienasgrāmata" lappuse "Ziedi, kas novīta".
Pie cikla "Rozes" zīmējuma "Vakars".
Pie cikla "Sievietes dienasgrāmata" lappuses "Novēršanās".
Pie Lielvārdes Kultūras nama ir piemiņas krēsli novada izcilajiem cilvēkiem. Ņēmu Gunāra Priedes viedos vārdus par savu vaduguni.
Glezna "Ilgas" šodien uzziedēja spilgtiem narcišu ziediem - aizkustinoša izstādes atvēršanas dienas dāvana no Lielvārdes Kultūras nama direktores Ivetas Siliņas.
Jūtos pagodināta, ka izstāde notika laikā, kad teātra cienītājus pulcināja Gunāra Priedes Teātra festivāls "Pie mums martā", kurš, kopš 2008. gada, notika jau devīto reizi. 23.03.2024.
Festivāls bija iespēja tikties arī teātru režisoriem un dramaturgiem.
Erudīcijas spēle "Režisori pret dramaturgiem" (ar skatītāju iesaisti un balvām) tika izspēlēta pirmo reizi.
Aina no Ineses Tālmanes lugas "Pumpurs - ceļš uz Lācplēsi", kuras tapšanā piedalījos kā maksliniece, radot tērpu un skatuves skices. Lielvārdes teātris. Režisors Kārlis Lišmanis.
Izstādes "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" karnevālā viesi bija aicināti ierasties brīvi izvēlētās maskās.
Izstādes svinīgajā atklāšanā mākslinieces Gunta Terēzija - maskā "Ragana", Evita Skrebinska - maskā "Zaķītis", Sabīne - maskā "Varžu ielas princese", Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere - maskā "Laimes Lācis".
Čigāniete meklē savam bērnam tēvu. Kurš katrs nederēs. Vajag īstu!
Karnevāla viesi bija arī tautas tradīciju maskas "čigani" no Tautas tradīciju kopas "Austras Koks" un "Ogres Danču kluba".
Tautas tradīciju maska "Garā sieva" gatava pamācīt un izdancināt vai ikvienu.
Vakara noslēgumā muzicēja gleznotājs, grafikis un mūziķis Einārs Kvilis. Notika maskas performance "Dievietes Izīdas deja mieram un mīlestībai". 20.01.2024.
Ejot "Pastaigā ar Beatriči" stāstījām un ieklausījamies masku, karnevālu un mūsu dzīves stāstos. Beatriče bija Dantes Aligjeri mūza un galvenā varoņa pavadones tēls poēmā "Dievišķā komēdija". Izraudzījāmies Beatriči kā pavadones ideālo tēlu mūsu masku izstādei. Paldies Beatričes viesiem.Pastaiga notika 18.02.2014.
Acu zīles
Dziļākas par Dantes elli.
Liktens dievība izauž
Skropstas un mežģīnes.
Ko apmātie redz?
Tukšumu savu,
Mirguļus,
Burvīgu lelles seju.
Izstādes saknes iesniedzas studiju gados Mākslas akadēmijā, draudzībā, akadēmijas karnevālos, Venēcijas iespaidos un tautas tradīcijā.
Izstādē skatāmas apmēram 40 maskas, tērpi, aksesuāri; arī zīmējumi un fotogrāfijas.
Maskas tapušas 20 gadu periodā.
Izstādē var iepazīties arī ar versiju - tradicionālo masku gājiens kā Zodiaks.
Redzēt "Gaismas Pūķi",kuru līdz šim skatījuši vairāk kā 11 000 cilvēku.
Izmantojot QR kodu iespējas, noskatīties masku performanču video savos telefonos.
Ieskats izstādes iekārtošanā.
Te varat ielūkoties intervijā, kura notika 2015.gadā saistībā ar maskošanos. Intervēja Guna Kārkliņa.
Sižetu veidoja žurnāliste Jelena Vihrova un oprerators Nikolajs (Николай Бастанжиев).
Videopastaigas izstādē "Karnevāla un tradīciju maskas". Mencendorfa nams, 2024. gada janvārī.
Maskas deja. Dievietes Izīdas/ Inanas/ Ištaras deja mieram un mīlestībai ir nodejota divas reizes 2014. gadā dzejas lasījuma "Balts" ietvaros Lielvārdē un 2024. gadā izstādes "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" karnevālā Rīgā.
Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu dievete Izīda/ Astarte/ Ištara/ Inana ir mīlestības un kara dieviete. Tās pieri rotā Pusmēness un Rīta/Vakara zvaigzne - Venēra. Maska veidota karnevālam, izstādīta izstādē un piedalījusies performancēs 2014. un 2024. gadā. Izīdas deja nomāc karu, nomierina, savāc saplosītās mīlestības lauskas un dara to atkal pilnīgu. Performance noritēja 20.01.2024. Izstādē "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" Mencendorfa namā, Rīgā.
Dejas otro performanci papildināju ar neparasta cilvēka - ēģiptiešu dizaineres un sieviešu tiesību aizstāves Nouran Salah aizkustinošo dāvanu - šķindināmajiem zvaniņiem.
Maska ir atjaunota, jo pirmā maska un tērps gāja zudībā.
Muzika - Einārs Kvilis. Deja un maska - Sandra Sabīne Jaundaldere. Video - Evita Skrebinska.
2014. gada performance.
Intervija (krievu valodā) Radio arhīvā. Intervēja Jelena Vihrova.
Masku spēles. Aizklājot ikdienā
atklāto, atklājas ikdienā aizklātais.
Par masku
tradicionāli uzskata sejas aizsegu, kurš nosedz seju, atklātas atstājot tikai
acis, atveres degunā un, ja nepieciešams, muti. Maskas nosacījums ir sejas
aizklāšana. Masku darināšanai pievērsos pēc Latvijas Mākslas akadēmija
absolvēšanas 2001. gadā, kad LMA atjaunojās karnevālu tradīcija. Tā tapušas
gandrīz 20 venēciešu tipa maskas. Šis masku tips, apvieno atsvešinātu,
nepieejamu cēlumu, noteiktu skaistuma ideālu un klusēšanu. Šo masku lūpas ir
slēgtas.
Lai izveidotu šādu masku, nepieciešams veidot
matrici no māla, plastikas vai ģipša. Uz matrices klāj papīra un līmes kārtas,
krāsojumu, izvēlas rotājumu, darina matus. Šuj vai piemeklē tērpu un
aksesuārus.
Bet
sākotnēji, protams, ir nojauta par veidojamo tēlu, un tajā nav nejaušību.
Izvēlēto
tēlu atpazīstu un veidoju tā seju, saprotot, ka vēlos būt šajā tēlā, jo esmu
apzinājusies sevī šī tēla īpašības.
Maskošanās laikā tās tiek izdzīvotas, izspēlētas un noliktas malā. Vien
retu reizi notiek atgriešanās pie jau izdzīvotās maskas. Tas var nozīmēt to, ka
īpašības aizvien ir aktuālas un traucē virzīties tālāk.
2010. gadā Lielvārdē
izveidoju Tautas tradīciju kopu „Austras Koks” un sāku apgūt tautas tradīciju.
Tā ietvēra arī maskas. Tradīciju masku arhetipiskais vēstījums ir spilgti
izteikts un var tikt risināts ar teatrālu uzvešanos un humoru. Šo masku
neatņemama daļa ir runāšana, dziedāšana, spēle. Šo masku mutēm būtu jābūt
atvērtām, tomēr gadās arī, ka tā nav, kas varētu nozīmēt tēla introvertumu –
izvairīšanos no skaļām aktivitātēm.
Iedvesmu un informāciju par maskām esmu guvusis mācību ceļojumos uz Itāliju, Grieķijas muzejos, masku festivālā Ladakā, Indijā, Velnu muzejā Lietuvā, masku festivālos un gājienos Latvijā.
Veidoju masku videoperformances, kuras skatāmas YouTube kanālā @sandrasabineart un masku darināšana kanālā @MakslasStudijaVejaPuke.
Manā
pieredzē ir lekciju par maskošanās tēmu prezentēšana, kuras noslēdzu dodot
cilvēkiem iespēju izvēlēties masku un iejusties tēlos, dejot ar tām. Reizēm tā
bija patiesi pārsteidzoša pieredze gan maskotājam, gan vērotājam.
2014. gadā
radīju savu versiju un zīmējumus par tradicionālo masku gājienu kā zodiaku,
kurā katrai zīmei atbilst tradīciju masku tēls. Cikls publicēts "Amrutas" kalendārā 2015. Ieskats versijā – intervija
tika publicēta žurnāla „Praktiskā astroloģija” Nr. 15. 2015.
2020. gadā
ar fotomākslinieci Anitu Saku, pateicoties Lielvārdes Attīstības fonda
atbalstam, radījām masku tēlu fotogrāfijas izstādei „MEJA – Maska, Dzeja, Deja”
Lielvārdes KN.
2021/22 gada
ziemā, COVID ēnā, notika izstādes vitrīnās KN „Rīgava” Salaspilī un Lielvārdes
KN. Aktīvi pievērsos masku video performancēm. Aizsāku mitoloģisko masku ciklu.
2023. gadā
tapa „Gaismas Pūķis” – pūķa maska ar 10 m garu asti, kurš bija starojošs
objekts „Spoku Nakts Takas ģimenēm”, Nometnes „Mellene” organizētajā pasākumā
Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī, kur to aplūkoja 11 000 pasākuma apmeklētāju. "Gaismas Pūķis" priecēja darbiniekus, un guva atzinību arī rotājot kāda ievērojama uzņēmuma telpas decembrī.
Maska ir ne
tikai statisks objekts. Maska ir garīgs process, materializācija, pārtapšana,
transformācija un atgriešanās pie sevis – jau cita.
Māksliniece
un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma glabātāja Gunta Terēzija bija
ilggadēja līdzgaitniece Mākslas akadēmijas karnevālu gaitās. Guntas maskas un tērpi balstās mirdzošā karnevāliskumā un fantāzijā.
Esmu
priecīga, ka aizrautībai ar maskām pievienojas arī māksliniece, restauratore un
pedagoģe Evita Skrebinska. Evitas veidotās maskas saķņojās tautas tradīcijā un teātrī.
Izstādē
aplūkojamas apmēram 40 maskas, tērpi, aksesuāri; 12 masku fotogrāfijas un 12 masku zodiaka zīmējumi. Gandrīz visas izstādē
redzamās maskas ir piedzīvojušas savu izspēli. Ieskatu masku izspēles video var gūt pievienojoties internetam no anotācijās norādītajiem QR kodiem.
Ielūdzam
ielūkoties košajā un teatrālajā masku pasaulē.