Tortes / Cakes.

Tortes ir dzīves saldums un mierinājums. Pirmā iepazīšanās ar patiesu torti notika  viesos pie manas vecvecmāmiņas Marijas Skultes ( dzim. Baranovič), kura kā tagad saprotu, bija izcila toršu cepēja. Viņas meistardarbs - torte ar putukrējumu un apelsīniem bija uzbūvēta 3 stāvos. Vēlāk tai līdzīgas neesmu redzējusi. 

Saistībā ar tortēm bērnībā pastrādāju nedarbu. Mātes brāļa kāzu tortei noēdu vienu gulbīti un samācīju radu zēnu noēst otru, jo kopā darīt ir drošāk.

Pati tortes sāku cept tikai esot sievas kārtā, un mācoties no vīramātes, bet darīju to reti, līdz nedarīju nemaz, jo ģimenē īsti nebija kas ēstu. Pietika, ja kādreiz pamielojās ar pirktu kūku.  

Pandēmijas laikā atradu tortē tās patieso būtību. Tā var būt mierinājums brīžos, kad ir skumji un bēdīgi, bet ledusskapī ir dažas vienkāršas un gardas sastāvdaļas. Tad jāieslēdz cepeškrāsns, jāiet tās paņemt un jāsāk pakāpeniski savienot. Jādara tas mierīgi, kārtīgi, tīri un kādā brīdī bēdīgā diena pārvēršas svētkos. Varbūt tas notiek, kad krāsns karstumā sāk smaržot biskvīts, vai nogaršojot sakulto krēmu. Un šie svētki nebeidzas tajā pat dienā, kad tiek apēstas pagrieztās maliņas, jo torti vislabāk dekorēt un nobaudīt nākamājā. 

Manas toršu atziņas:

1) Receptei jābūt vienkāršai. Gatavošanai vieglai un priecīgai.

2) Torte, tajā brīdi, ir galvenais. Nekādus blakus darbiņus!

3) Recepti var imrovizēt tikai noteiktos ietvaros. Ja gribas ko jaunu, izgudro to. 

4) Tradicionālie garšu salikumi ir garantēta veiksme.

5) Tu vari apēst vēl vienu gabaliņu!

Kvadrāta tortes "Notes" jeb "Piezīmju lapiņas".

Vienkāršs ikmēneša tortes variants. Ar reizi izcepu vienu biskvīta plātni, kuru griežu daļās. Līdzīgi kā lauku tortei, pievienoju smilšu mīklas kārtu. Katru mēnesi taču gadās kāds atzīmējams vai nosvinams notikums. Dekors ir vienkāršs un ērts kā mājas kleita.

Pirmās mellenes ir klāt! Tas jānosvin!

Kad malka, tad jānosvin malkas darbi.

Te mums jau ir kūkas "Pārsla" analogs. Nekas, ka vasarā. Jāsvin kādu mīļu vārda dienu. :D

Tortes "Koķetes" ar augļu želejas cepurīti.

Želejas cepurīti tortei var uzlikt 2 veidos. Šis ir pirmais, kad visi tortes slāņi tiek kārtoti turpat formā, un želejas slānītis uzliets pa virsu. 

Otrs varints ir izveidot to atsevišķi un uzslidināt uz gatavas tortes. Prasa mazliet vairāk izmanības un veiksmes, toties izskatās unikālāk. 

Ābolu kūkas.

Ābolu kūkām ir daudz variāciju. Vienīgais nemainīgais noteikums ir ābola klātesamība. Konkrētajā kūkā pievienojušies arī biezpiens un jāņogas. Atsķirīgais parasti slēpjas izvēlētājā mīklā, kura ābolus ieliek rāmjos. Te mums ir sviesta mīklas rāmis. Pamatīgs un kraukšķīgs.


Ābolu kūka "Mīļa Meitiņa".
Šīs kūkas moto - "Neskati kūku no cepures". Kūka, neraugoties uz necilo ārieni, ir ļoti garda. Tā ir tradicionālās Toskānas ābolkūkas meita. Papildināju recepti ar riekstiem un upenēm, kuras lieliski piestāv. Cukuru iesaku bērt mazāk kā minēts tradicionālajā receptē, bet kādu nieku pirms cepšanas var uzkaisīt pa virsu, lai veidotos kraukšķīga garoziņa. Ja ir, virskārtas cukuram iesaku pievienot mandeļu miltus.


Šī kūka ir kā mīļa meitiņa - saimnieces palīdze, kura nāk talkā, kad tuvojas negaidīti ciemiņi vai atlicis aplam maz laika, lai dotos ciemos. Ja jums ir stunda laika un rīkosieties veikli, ar to pietiks. Vēl siltu varat ietīt folijā un likt somā. Kūkas patiesais skaistums atklājas to aplūkojot griezumā un nobaudot. Vēl viena lieliska īpašība - sagrieztos gabaliņus var ielikt saldētavā un pēc vajadzības uzsildīt. Viesi vai svētki nekad neparsteigs nesagatavojušos. "Mīļa Meitiņa" palīdzēs!

Biezpiena kūkas.

Dabiskas un smējīgas kā Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatās mītošas lauku meičas. Kāras uz prastiem jokiem, tāpēc pēc ēšanas pārbaudiet vai nav biezpiena pilni zobi. Šī kūka, protams, arī nav torte, bet tai piemīt pienīgs, silts maigums un patiesums. Ietvaram parasti izvēlos sviesta mīklu. Pildījumam pievienoju pāris olas un krējumu. Ir trekni un gardi. Virskārtā var uzkaisīt mandeļu plēksnītes. Labi piestāv Lieldienu laikam.

Pasha.

Pasha pēc būtības nav torte, bet tortes vietas izpildītāja Lieldienu laikā. Tajā nav miltu. Ļoti trekna, sātīga. Pilnīgi pietiekami tikties reizi gadā. 

Ruletes.

Ruletes moto ir "vienkārši, ātri, gardi". Protams, galvenās sastāvdaļas ir olas, cukurs, milti un putukrējums, bet iespējamas dažādas improvizācijas. Kā labākās atrodu šokolādes/ķiršu, biezpiena/citronu un aveņu. Tomēr rullēšanai ir sava specifika, kura būtu jāievēro, lai kūka bez lielas dekorēšanas izdotos arī vizuāli jauka. 

Ruletes forma lieliski noder veidojot karoga dekoru. Izvēlējos ķiršus un dzērvenes.

Viena no pašām gardākajām ir aveņu rulete no lielām un sulīgām rudens avenēm. 

Greznumtortes jeb "Dāmu tortes".

Greznumtortes ir ne vien garšīgas, bet arī sapošušās kā dāmas uz balli. Tās tiek gatavotas nelielu svinību reizēm. Konkrētā torte ir ar piesātinātu šokolādes garšu un ķiršiem. Ja galdā ir šāda torte, ar šokolādes konfektēm ieturēsiet distanci. 

Greznumtortes gaišais sviesta/vaniļas variants.

Greznumtoršu īpašā sūtība ir būt sirsnīgām un personiskām dāvanām. Medus torte ar skābā krējuma/citronu krēmu.

Bērnības tortes.

Kūka "Ezītis" ir viena no tām kūkām, kuras atceros no bērnības. Ģimenē tortes netika ceptas, bet gan saliktas no cepumiem.  Svētku reizēs mums vēl tapa "Šokolādes desa", cepumu torte ar kakao un sviesta krēmu, vēlāk ieviesās arī "Biezpiena mājiņa". Parasti pamatmateriāls bija cepumi "Šahs", kuri nu vairs netiek ražoti. Šīs kūciņas ir nostaļģiskas, bet reti nokļūst līdz gatavošanai. "Ezītim" nenoliedzami ir lielāka iespēja rudenī un bērnu ballēs, tomēr gatavojot bērnu ballītei jāņem vērā, ka receptē ir kafija. 

Lauku tortes lielajām viesībām.

Lauku toršu galvenais moto ir "saldi un valdi", bet  misija - piebarot lielu skaitu radu un draugu. Tās ir neatvairāmas un valdonīgas kā īstas lauku māju saimnieces. Un viesi skaidri zina, ka galvenais kārtīgās lauku viesībās ir nevis pīrādziņš ar buljonu, rosols, galerts vai karbonāde, bet gan lepnā, smagā torte, kura iepeld istabā, kad visi jau krietni ieēduši. Un tomēr ēd atkal! Tik neatvairāma viņa ir. Un vēl viņai piemīt spēcīga vēlēšanās ielēkt kastītē un kļūt par cienastu mājās palicējiem. Lai saldi.

Lauku tortēm raksturīgi 2 slāņi olu biskvīta, viens - smilšu/sviesta slānis, skābi salds ievārījums, putukrējums vai vārītais krēms pildījumam un augļi dekoram. 

 Jāatzīst, ka Lauku tortes ir lieliskas izstāžu atklāšanas reizēs, kad tās ir vienīgais vai galvenais pasniegtais ēdiens. 

Lauku tortes "nosacīti vēsturiskā griezumā".

Torti nevar iepazīt neveicot griezumu, un atklājo kārtas. Tortes nenoliedzami ienākušas mūsu tradicionālajā virtuvē no muižu plašajiem ķēķiem, kuros par meitām dienēja zemnieku meitas. 

Recepte ir vienkārša un tradicionāla, tomēr tortes cepšana paņem gana ilgu laiku un ir darbietilpīga.

Pirmo lauku tortes prototipu atceros lepojamies uz vecvecmāmiņas Marijas jubilejas galda Rīgā, Zirņu ielā, kur to iepazinu kā 3 stāvu putukrējuma torti ar apelsīniem. Es to sauktu par pilsētas dāmu torti, bet domāju, ka galvenais dāmīgums bija copīgumā un smalkajos augļos, kuri tolaik bija liels retums. 

Vēlāk ieprecējos un 10 gadus nodzīvoju īstā lauku viensētā, kuras lieliskā saimniece Laima no mātes Hermīnes bija mantojusi arī prasmi cept tortes un maizi. Gan tortes, gan maizes klaipus cepa svētku reizēs savējiem, viesos iešanai vai uz pasūtījuma. Dzīvojot viensētā tortes tikai dekorēju. Saglabājušies pāris paraugi. Dekorācijā tradicionāli lieto augļus un ogas. Dekors ir vienkāršs, nemākslots, bet bagātīgs. Īpaši skaisti izskatās sarkanās, baltās un zaļās krāsas kombinācija.

 "Lauku torte" ar zemenēm un kivi. 2012.

"Lauku torte" ar avenēm un vīnogām. 2012.