Sandra Sabīne Jaundaldere. The Art.: 2019

pirmdiena, 2019. gada 14. oktobris

Plenērs "Tuksneša oāze" / Plain-air "Desert and oasis". Tenerife. 2018.

Izstāde "Fleurs.Puķes" / Exhibition "Fleurs. Puķes" Sēļos. 10.10.2018.

Sievietes dvēselei veltītā akavareļu izstāde savu Latvijas apceļojumu noslēdza Sēļu muižas jaunajā, skaistajā izstāžu zālē, kurā pat tikko no lauka nākuši kartupeļi saplauka ziedos. Izstāde bija Mārtiņa dienai veltīto pasākumu daļa.

Mārtiņdienas svinību bagātajā klāstā vadīju Mārtiņa galdautu darbnīcu un horeogrāfam E. Spīčam palīdzēju mācīt tautas deju.

The watercolor exhibition dedicated to the soul of a woman ended her trip to Latvia in the new, beautiful exhibition hall of the Sēļi Manor, where potatoes that had just come from the field blossomed. The exhibition was part of the events dedicated to Martin's Day.

"Fleurs" have also been in Jurmala, Taurene and Dzerbene.

Irīnas Rudzītes video no Mārtiņdienas Sēļos. Paldies Sēļu muižas vadītājai Inārai Blūmai, dejas skolotājam E. Spīčam, mīļajiem Sēļu puses draugiem un visiem jaukajiem cilvēkiem, kuri patiesi prot post un svinēt.

trešdiena, 2019. gada 2. oktobris

Miniatūras. Apgleznoti oļi / Miniature. Painted pebbles.

Pat nezinu cik miniatūru ir bijis. Apmēram ap 100. Esmu gleznojusi tos kā īpašas dāvanas. Daļa no tiem ir tapusi pludmalē. Katrs olis un gleznojums ir bijis savādāks, jo katram ir cits īpašnieks. Katram no šiem cilvēkiem gribēju pateikties dziļi un no sirds. Paldies, mīļo cilvēk, ka esi!

Diemžēl, tikai dažus akmentiņus esmu nofotogrāfējusi.

I don't even know how many miniatures have been. About 100. I have painted them as special gifts. Every pebble and painting has been different, because each stone has a different owner.

I have photographed only a few stones.

otrdiena, 2019. gada 1. janvāris

"Sievietes Dienasgrāmata". Zīmējumi, izstādes, video. 2022/24.

Zīmējumu cikls "Sievietes Dienasgrāmata".

Šo ciklu aizsāku pārtraucot gana ilgu radošās pauzes un skumju periodu.

Manā sajūtā pasaule bija kļuvusi pelēka. Košais un dzīvespriecīgais izrādījās nomākts. Attēls bija zaudējis, bet lappuses papildināja teksti - dzeja. No vienas lappuses "kāpu" otrā, un pamazām izdzīvoju savas sēras. Protams, bija gaišāki brīži, kad radās gaišākas lapusses un parādījās krāsas. Galu galā bija pavasaris, iestājās vasara - ziedēja ceriņi, īrisi, lupīnas, rozes. Tās visas gleznoju esot dārzā un raugoties ziedos. Ziedi palīdzēja. To skaistums, smarža, šūpošanās vējā, saules mirdzums.

Man bija pārdomas par to vai ciklu eksponēt, jo tajā bija pārāk daudz skumju. Pirmais eksponētais darbs bija "Nāve", kuru iesniedzu LMS galerijas gadskartējai izstādei, kur to ieraudzīja, un sekoja ielūgums izstādīt ciklu Lielvārdē. Tad to lūdza Jaunjelgavā un Krapē.

Katras sievietes dienasgrāmatā ir līdzīgas skumju lapuses, vai klusa, pelēka prieka mirkļi, kuri atbalsojas dienām un gadiem klājoties vienam pār otru kā putekļu kārtām. Lappuse aizsedzas, un tomēr paliek kā nospiedums, ēna, sāpe. Neizdeldējami. Ar gadiem tā kļūst gaišaka, izbalo iekrāsojas ar rimtu prieku, ka tas ir bijis kā dzīves daļa, izdzīvots, tam ir tikts pāri.

Ieraudzīt savu sāpi un atzīt to. Nesen vilcienā mani uzrunāja kāda nepazīstama sieviete, kura bija redzējusi šo izstādi un sajutusi sevi vienā no lapām. Tas zīmējums ir kā par mani. Esmu zaudējusi gandrīz visu. Palicis tikai kaķis. - viņa teica, - reiz es vēlētos šo zīmējumu sev. Reiz, kad man būs nauda.