Gleznas. Ziedi. / Paintings. Flowers.

Acrylic

Ilgošanās./ Longing. ( Canvas/acrylic, 65X90) 2014.(Not available)

Zaļā vārna, kura nolaidusies  virs rožu ērkšķiem. Tā lidoja virs rozēm un tās aicināja. Mazliet  sāpīgs atklājums un mazliet par vēlu. 

Roller on thorn bush of the roses. Bit late for not hurt.

(Canvas/acrylic, 50X40) 2015.(Not available)

Baltas lilijas un rozes , kuru vienīgais solījums ir ... pasteidzies mūs izsmaržot, apbrīnot un gleznot mēs ... novītīsim.

White lilies and roses.

(Canvas/acrylic, 50X40) 2014.

Ziedi. (Audekls/akrils, 50X40) 2020.„Laiks. Lai kā gribētu to paturēt, Tu - nevarēsi.” 

Flowers. (Canvas/acrylic, 50x40) 2020.„Time. No matter how hard you want to keep it, you will not be able.” 

"Zilie zvani"( audekls/akrils, 50X70) 2019.

Laika posmā no 2017-2019. gadam daudz geznoju ziedus, jo manī mājoja doma, ka sievietes ir kā ziedi - pumpuro, smaržo, nes sēklas, novīst. Izaug pat ēnā, sausumā, ietves plaisā, kur nu gadījies. Ja paveicas, to aplaista, lolo, ja ne - tai uzmin ar kāju, noplūc, izravē, izmet kompostā, bet pavasarī dīgst jaunas sēklas, dzietus dzen tulpes un viss turpinās.
Manā mākslinieces dzīvē ir bijuši vairāki pārdomu periodi, kad nav spēka radīt un es tikai klusi vēroju dabu, tās skaistumu, cilvēkus, procesus. Šī glezna iezvana vienu no klusēšanas periodiem, kurš noslēdzās ar zīmējumu ciklu "Sievietes Dienasgrāmata" - tagad jau pabeigtu un mūžam nebeidzamu.
Tas ir plenēra darbs, gana liels. Vedu mājās no Krustpils. Autobuss bija pilns kā tirgussoma, tomēr šoferis mani ielaida un ļāva sēdēt uz kāpnēm. Labi, ka akrils žūst ļoti ātri.

Glezna ir pieejama.

Ziedi, kuri mani atrada. ( Audekls/akrils, 60X40 ) 2015.

Gleznota Veiseji Starptautiskājā mākslas plenērā, Lietuvā.

Tas bija plenērs, laikā kad pasaule vēl bija puslīdz laba, bet destruktīvais process jau bija sācies. Man liekas, ka to sajutām mēs visi, bet vēl bija grūti to pieņemt kā "jauno normālo". Plenērs pulcēja un vienoja māksliniekus no Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas, Armēnijas, Krievijas, Izraēlas. Tagad tā būtu neiespējamā misija.

Tas ir ziedu pušķis, kuru man pēc uzstāšanās un filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" uzdāvināja izcilais režisors, mūža nogalē arī gleznotājs un Latvijas kultūras vēstnieks Lietuvā - Jānis Streičs kā pateicību, ka pirms filmas mazliet uzspēlēju koklīti. 

Gleznainā Veiseji pilsētiņa atrodas Lietuvas dienvidos, Baltkrievijas pierobžā, tuvu Druskininkiem un Suvalku koridoram. Plenēra laikā dzīvojām kopmītnē, toties mums katram bija sava istaba. Vāzi neatradu, bet nogriezu plastmasas pudelei augšmalu un bija. :)
Glezna nav pieejama. Atrodas Salaspils sociālājā centrā, Salspilī, Latvijā. 

Uzdāvināju to, lai priecētu tos vecos cilvēkus, kuru veselība jau vairs neļauj piedzīvot daudz prieka. Domāju, ka Jānim arī tas patiktu. 

Manā atmiņā šī glezna paliek kā maza saitīte ar Jāni Streiču, kurš nu jau devies Aizsaulē.

Oil

"Tulpes un narcises"(audekls/eļļa, 60X70) 2024.
Personālizstādes ietvaros bija ieplānota ziedu gleznošanas meistarklase, bet steigā aizmirsu saplūkt puķes. Jau esot ceļā, sapratu, ka trūkst pats galvenais. Palīdzēja Lielvārdes lieliskā dārzniece Inta. Puķes gleznoja gan meistrklases dāmas, gan vēlāk arī es. Glezna bija izstādīta personālizstādē "Rudens Roze" Ogrē.

"Amazone"( audekls/ eļļa, 60X80) 2021.
Patiesībā glezna tapa vienā no Mākslinieču apvienības "4Elementi" vasaras plenēriem. Daina Eglite brīnišķīgajā dārzā Krustpils Kūkās.
Izraudzījos vietiņu pie burvīga dīķīša. Dienziedes pilnos ziedos, varžu dziesmas, saule, siltums, ērts soliņš, molberts, mazliet sapņu un džungļu sajūta.
Un cik gan jauki ir gleznot, ja zini, ka lieliskā saimniece pamielos ar gardām pusdienām. Pēcpusdienā uz terases smaržos svaigas gleznas, bet vakarā būs našķi, silta pirtiņa un sirsnīgas sarunas līdz mūs uzveiks miegs.

Saulespuķes. (Audekls/eļļa ,60X70) 2020.

Šīs saules puķes 2020. gadā izaudzēju no sēkliņām un iestādīju dārzā. Uzziedēja un uzgleznoju. Rudenī sēkliņas ēda zīlītes. Gleznu var nopirkt. Rakstiet man pesoniski.
 Ir bijusi izstādīta Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un personālizstādēs.

Watercolor

Mežrozes (papīrs/akvarelis, 26X36) 2018.

Rosehips (paper/watercolor, 26X36) 2018.

Dārza roze ( papīrs/akvarelis, 36X26) 2018.

Garden rose (paper/watercolor, 36X26) 2018.

Gekoni ( papīrs/akvarelis, 36X26) 2018.

Gecko (paper/watercolor, 36X26) 2018.

Vīteņi ( papīrs/akvarelis, 36X26) 2018.

Creepers (paper/watercolor, 36X26) 2018.

Margarita del Campo ( papīrs/akvarelis, 36X26) 2018.

Margarita del Campo (paper/watercolor, 36X26) 2018.

Ķiplokzieds ( papīrs/akvarelis, 36X26) 2018.

Garlic flower (paper/watercolor, 36X26) 2018.

 Amarillis ( papīrs/akvarelis, 36X26) 2018.

Amarillis (paper/watercolor, 36X26) 2018.

Cikls "Ziedēšana". Akvarelis "Magnoliju ziedēšana"( rokas lējuma papīrs ar ziedlapiņām/ akvarelis, tuša, zīmulis, akrils, 55X75) 2021.

Pavasaros mani sajūsmina magoliju ziedēšana. Esmu cik esmu tās gleznojusi, vienmēr gāju to darīt dabā. Lielvārdē tās bija baltas, ziedēja kādas mājas pagalmā, Daugavas ielā. Iepinu tās gleznā "Lučija" no cikla "Alessandro Dārzs", bet šo rozā ziedēšanu gāju gleznot uz Salaspils Botānisko dārzu. Neticami burvīgas un trauslas kā tauriņi. Izvēlējos darba dienu, lai mazāk apmeklētāju un vairāk miera, bet kas to deva. Diemžēl, līdzās magnolijām noritēja jaunās izstāžu mājas "Botānija" būve, kuras celtnieki, kuri bija latvieši, katra vārda galā "izpildījās" ar rupjiem kaimiņtautas izteicieniem. Un man bija jādomā par to cik ļoti lepnie tautieši ir sevi piesārņojuši, pārņemot daudzus degradējošus paradumus un rupjvārdību, un aizvien uzskata sevi par baltiem. Nekā īsti balta gan tur vairs nav. Būtu jāiet vismaz muti izmazgāt.
Viņi, protams, redzēja ka tur sēž sieviete un glezno. Varbūt tādēļ viņi bija īpaši rupji. Faktiski tā bija vārdiska varmācība, kuru centos uztvert kā pavasarīgus putnu treļļus. Diez ko neizdevās - gāju prom gleznu nepabeigusi. Palika tukšs laukums. Otrā dienā izlēmu ziedus paildināt ar sapņojošu meiteni. Viņa ieelpo smaržu, viņas āda sajūt zielapiņu virpuli, vēja pieskarienus, viņas acis ir ciet, jo viņa negrib redzēt ļauno un neglīto, bet neredz arī skaisto un labo. Viņas ausis ir paslēptas, lai nedzirdētu tās rupjības, kuras skaistām sievietēm jādzird, kamēr vien viņas ir daiļas un "iekrīt kādam acīs". Skaistums ir kā nasta, kura "lauž kaulus" un dzīves, lai ko arī skauģi saka, iztēlo vai domā.
Glezna ir ierāmēta un pieejama.

Magoņu ziedēšana. (Rokas lējuma papīrs/akvarelis, tuša, 55X75) 2021.

Poppy flowering. (Handmade paper /watercolor, ink, 55X75) 2021.

(detail)

Balāde par Rozi.

(Rokas lējuma papīrs/akvarelis, tuša, 31X42) 2021.

No izstādes "Fleurs/Puķes" 2017.

Zaļas un rozā orhidejas. 

Green & Pink orchid. ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Lilac & colibri. 

( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

(detail)

Lily & Liliana.

( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Narcises.

Narcissus. ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Baltā orhideja.

The White Orchid. ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Orhideja un Tauriņš.

Orchid and Butterfly. ( Paper/ watercolor, 59X42) 2017.

Peonijas.

Peony. ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Oranžas rozes.

Orange roses. ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Sārtas orhidejas.

Pink orchid. ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Sārtas, dzeltenas un baltas tulpes.

Pink, yellow and white tulips.( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Tulpes.

Tulips. ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Kādudien Roze teica ...

Once the Rose said ... ( Paper/watercolor, 59X42) 2017.

Gleznas. Ainavas/ Painting. Landscape.

 No septembra vidus košajām rudens rozēm līdz novembra drēgnumam kailumam gāju uz rudens plenēra gleznošanu Nacionālajā botāniskajā dārzā. Uz katra soļa pavērās kāds skaists nostūris vai ainava, gan dārza, gan meža noskaņa. Lapu košums un atspīdumi ūdenī. 

Gleznošana dārza, protams, prasa saņemšanos turp doties, spēju gleznot ātri un gatavību uz negaidītiem traucējumiem, jo tā ir publiski pieejama, salīdzinoši darbīga vieta, tomēr balva ir nenoliedzamais ainaviskums un iespēja piemeklēt atšķirīgas vides. 

From the bright autumn roses in mid-September to the humidity of November, I went to paint the autumn plein air in the National Botanical Garden. At every step there was a beautiful corner or landscape, both in the garden and in the forest. Leaf brightness and reflections in water.

Painting a garden, of course, requires getting there, the ability to paint quickly and being prepared for unexpected disturbances, as it is a publicly accessible, relatively active place, but the prize is undeniable scenery and the opportunity to find different environments.

Autumn landscape.

"Vītoli novembrī" ( audekls/eļļa, 60X80) 2021.

"Willows in November" (canvas /oil, 60X80) 2021.

"Rudens mežā" (audekls/eļļa, 60X80) 2021.

"In the autumn forest" (canvas / oil, 60X80) 2021.

"Dzeltena liepa" ( audekls/eļļa, 60X90) 2021.

"Yellow linden" (canvas / oil, 60X90) 2021.

"Rudens rozes" ( audekls/eļļa, 60X70) 2021.

 "Autumn Roses" (canvas / oil, 60X70) 2021.

Bērzi novembrī ( audekls/eļļa, 60X90) 2021.

Birches in November (canvas / oil, 60X90) 2021.

Rudens.

Autumn ( canvas/oil, 81X100) 2011.

Jūras ainava.

Sea landscape.

"Ziemeļu jūra. Liepāja." ( audekls/eļļa, 30X40) 2021.

"North Sea. Liepaja." (canvas/oil, 30X40) 2021.

"Jūrmalciema jūra." ( Audekls/eļļa, 50X70) 2021.

"Sea of Jurmalciems." (Canvas / Oil, 50X70) 2021.

Ainava.( Audekls/ akrils).

"Riebiņu dzirnavas"( Audekls/ akrils, 60X70) 2015.

Riebiņos reiz bija ļoti jautri mākslas plenēri, kurus organizēja Riebiņu vietējā pašvaldība un kultūras darbinieki. Plenēra nedēļa noritēja rudenī, klultūras projekta ietvaros un noslēdzās ar košu festivālu. Prieks atcerēties.
Riebiņu dzirnavas atrodas nomaļus. Lai gleznotu plenērā, nāktos braukt ar auto, bet man bija vienkārši - es tās nosapņoju.

Glezna ir pieejama.