Sandra Sabīne Jaundaldere. The Art.: Kokgrebums. Printa grafika. Ex libris. / Woodcut. Print graphic. Ex libris.

Kokgrebums

Latviski ieviesies vārds kokgrebums, bet ne katram saprotams, ko tas nozīmē. Lai to saprastu, jāielūkojās citās valodās. „Ksilogrāfija” ir augstspiedes grafikas tehnikas nosaukums. Vārds sastāv no diviem grieķu valodas vārdiem : xilon /koks/ un grapho /rakstu/.

Ksilogrāfijas senākā forma – kokgriezuma izcelsme meklējama austrumzemju auduma apdruku paņēmienos un Japānā. Kokgriezumu griež uz garenšķiedras dēlīšiem. Tam raksturīgas melnas kontūras uz gaiša fona. Ap 1400. gadu kokgriezuma grafikas tehnika parādās Eiropā, un līdz ar grāmatu iespiedtehnikas attīstību, atrod vietu ilustrācijā.

Nākamais solis - kokgrebuma rašanās notiek XVIII un XIX gadsimtu mijā.

Vispirms no labi izžāvēta, īpaši blīva koka ( samšita, bukša, ābeles) gabala tiek izgatavota plāksne. To rūpīgi noslīpē perpendikulāri šķiedrai, noklāj ar melnu krāsu un uzkopē zīmējumu. Lietojot metāla grebšanas grebļus, izgrebj zīmējuma gaišās vietas. Melnās – atstāj neskartas. Rezultātā darbs kļūst ievērojami smalkāks, iegūst nianses. Apstrādāto plāksni sauc par klišeju. Ar rullīti uz klišejas uzklāj plānu, vienmērīgu krāsas slāni, uzliek tai papīru un veic atspiedumu. To var darīt ar presi vai pieberzējot. Kokgrebumu plaši lietoja ilustrācijā un populāru gleznu reproducēšanā. Tehnika izplatījās visā Eiropā.

XX gadsimtā, 20-tajos gados Rīgā sāka darbu Mākslas Akadēmija un Tautas augstskola. Tur kokgrebumu apguva Pēteris Upītis, Aleksandrs Junkers, Ojārs Ābelīte un citi.

Kokgrebums bija populārs, tika lietots periodikā un grāmatu ilustrācijā. Kokgrebuma tehnika prasa arī lielisku amata prasmi, pacietību, precizitāti, uzmanību un tehnisko aprīkojumu - grebļus, īpašu un sagatavotu koksni, preses, augstspiedes krāsu. Mākslinieki, kuri bija apguvuši tehniku, guva iespēju likt lietā savu talantu, prasmi un nopelnīt iztiku. Līdztekus tapa arī lieliski stājdarbi. Notika aktīva izstāžu darbība. Pēc Otrā pasaules kara, darbībai pievienojās Otto Mednis, Zigurds Zuze, Dainis Rožkalns, vēlāk – Juris Briedis, Indulis Otto un citi. Uzplauka kokgrebuma Ex libris – personalizēta grāmatu zīme ( ex libris /no grāmatām/ latīņu val.).

XX gadsimta beigās Latvijā bija vērojams kokgrebuma tehnikas noriets. Attīstoties iespiedmašīnām, ilustrācijā virsroku guva daudz vienkāršāk veicamais zīmējums un atteikšanās no ilustrācijām. Ksilogrāfija vairs netika lietota grāmatās. Latvijā netapa arī lakietilpīgie ksilogrāfijas stājdarbi. Apsīka interese par Ex libris. Mākslinieku vidē pamazām zuda meistarība.

Ex libris pelna ievērību gan kā miniatūru tehnika, gan vēstures liecība, un ir radījis savdabīgu fenomenu. No piederības zīmes, laikam ritot, tas transformējas par pieminekli konkrētā cilvēka mūžam. Pasaulē ir izveidojušās daudzas kokgrebumu kolekcijas, kuras glabā kokgrebumā radītās mākslas un kultūrvēstures vērtības.

Var teikt, ka kokgrebums ir bijis kā komēta - iezīmējis ļoti īsu, bet spilgtu lappusi Latvijas mākslas ainā. Par to gana daudz runāja, bet nu - reti kurš ir redzējis.

Kokgrebuma Ex libris veltīju savu Maģistra darba pētījumu, un absolvēju Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru kā izcilā kokgrebuma meistara profesora Zigurda Zuzes pēdējā skolniece. Ir pamats domāt, ka pēc 2001. gada diplomdarbi kokgrebumā vairs nesekoja. Ar mana Maģistra darba materiāliem – „Ksilogrāfiskā grāmatu zīme Latvijā” ( 2001, Rīga), kura pamatu veido intervijas, var iepazīties LMA bibliotēkas arhīvā.

Studiju gados, līdz 1999. gadam, piedalījos Ex libris konkursos mākslas studentiem un jauniem māksliniekiem. Konkurss noritēja Kanādā, Niagārā. Konkursos guvu vairākas godalgas, un konkursa ietvaros radīju piecus personalizētus Ex libris :

"Uga Druva" 1996.

"Ilze Andzans" 1997.

"Mauric Strong" 1998.

"Marek Laubitz" 1999.

"Trough the Garden Gate" 1999.

Mākslas akadēmiju absolvējot, radīju Ex libris sēriju studentu iemīļotiem pasniedzējiem.

Kokgerebumus iespējams skatīt un iegādāties ejot uz www.sandrasabine.com vai rakstot uz sandra.sabine.jaundaldere@gmail.com

Ex libris.

Ex libris "Mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis". Woodcut, 1X13, 2001.

Ex libris "Filosofs Igors Šuvajevs". Woodcut, 14X12, 2001.

Ex libris. "Kulturoloģe Vija Virtmane". Woodcut, 12X11, 2001.

Ex libris."Filosofs Andris Rubenis". Woodcut, 12X13 , 2001.

Ex libris. "Psihologs Viesturs Reņģe". Woodcut, 9X13 , 2001.

Ex libris "Muzikologs Борис Аврамец". Woodcut, 11X12, 2001.

Ex libris "Tēlnieks Uga Druva". Woodcut, 14X11, 1996.

Miniatūras.

Parasti par miniatūru sauc īsu, maza apjoma prozas darbu, kam raksturīgas pārdomas vai jūtu tēlojums, parasti bez noteikta sižeta.Tajā ieskicē kaut kādu vienu parādību, līniju vai epizodi, turklāt tam jāiznāk ļoti spēcīgi, lai iespaids lasītājā tiktu radīts jau ar pirmajiem vārdiem. Nevajadzētu būt nevienam liekam vārdam. Ar miniatūru mēģina radīt noskaņu, emocijas, izjūtas, asociācijas. Miniatūra parasti ir maza apjoma tēlojums ar pārdomu raksturu.
Miniatūrai, kā stājmākslas mākslas darbam, līdztekus nelielajam izmēram, raksturīgas šīs pašas iezīmes.

Miniatūras žanra pazīmes:izteiksmes līdzekļu lakonisms.

pārdomu raksturs
tēlainainība
kodolīgs filozofisks saturs
subjektīvs vērtējums
emocionāls stils

Miniatūrām pievērsos, jo tās valdzināja ar lakonisko izteiksmes līdzekļu koncentrāciju. Līdzīgi kā atoma kodols,tās koncentrē milzīgu enerģiju niecīgā punktā. Nav vajadzīgi lieli audekli, rāmji, gruntis, neskaitāmi krāsu podi. Mākslinieks formulē domu, piešķir tai īsu, vārdisku formu - atslēgu, un papildina ar subjektīvi izvēlētu tēlu.
Manā rīcībā bija minimums līdzekļu - koka gabaliņš, ass greblis, melna krāsa un maksimāla koncentrēšanās. Labojumi kokgrebumā nav iespējami. Pieteik ar vienu kļūdu, neizlīdzinātu spiedienu uz grebli, lai klišejā rastos nevēlama švīka un sabojātu darbu. Gluži tāpat nav pieļaujams atkārtots grebļa grieziens. Greblim jābūt asam, koka vismai ideāli gludai, zīmējumam - skaidram. Katram griezienam ir jābūt absolūti precīzam gan dziļumā, gan garumā, kā ķirurģijā. Kociņš nepieļauj ne kļūdas, ne labojumus, ne atkārtotus grebienus. Kociņa forma ir dabas noteikta. Tas nozīmē, ka darba kompozīcijai ir jābūt pakārtotai koka formai, plaisājumam un citiem defektiem. Meistarības pakāpe izpaužas koka defekta iekļaušanā un pārveidošanā par efektu.

Katra klišeja var tikt atspiesta ierobežotu reižu skaitu. Jo smalkāks grebums, jo mazāks kopiju skaits. Jo mazāks kopijas kārtas numus, jo tā skaidrāka un vērtīgāka. Vēlākajām kopijām pamazām izzūd smalkās līnijas. Tas, protams, atkarīgs arī no klišejas koka kvalitātes. Jo cietāks koks, jo noturīgāka klišeja. Vislabāk izvēlos samšitu, tad buksi, pēcāk - ābeli vai bumbieri. Esmu grebusi arī uz rieksta. Kokgrebumiem, kurus veicu, reti izdodas vairāk kā 10 kvalitatīvu novilkumu. Pēc tam grebums tiek noslīpēts, lai dotu vietu nākamajam.

Kokgrebuma miniatūras ar latīņu teicieniem. 