Rāda ziņas ar etiķeti Nature. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2023. gada 25. maijs

Cikls "Ziedēšana". Gleznas, akvareļi.

Akvareļi.

Cikls "Ziedēšana" uz šo brīdi ietver 4 akvareļus. "Pavasaris. Magnoliju ziedēšana" 2021., "Vasara. Magoņu ziedēšana" 2021., "Ziema. Orhideju ziedēšana. Atspulgs senā spogulī" 2022. un "Maijs. Sapņi" 2023.

"Maijs. Sapņi" ir sveiciens meitai. Kopš maija sākuma klejoju ar molbertu pa dārzu. Sāku ar ķiršiem un frosītijām, kuras pēc dažām dienām nokoda salna. Turpināju ar bumbieres ziediem, jau salnas skartiem, nomelnējušiem vidučiem, bet vēl baltiem. Košāko akcentu dāvāja narcises un kuplās tulpes, kuru sīpolus ik rudeni ierušinu zemē. Ēnā zem krūmiem salnu bija pārlaidušas arī zilās muskares. No kādas kopīgas pastaigas man saglabājusies jauka un mīļa meitas bērnības bilde - kā ziedu laumiņa, kuru iegleznoju zem frosītiju zeltainajiem kronīšiem. Viņas apģērbs todien bija rūtaina kleitiņa, ko reiz man bija šuvusi māte.

Dzīve nav saulaina pļaviņa, kurā jauki pasēdēt zem ziedošiem zariem. Salnas kož un nokož. Dzīve nav glezna. Visi ziedi dārzā jau nobiruši, bet manā gleznā tie zied joprojām. Tur aizvien ir tas jaukais mirklis pirms daudziem gadiem, kuru piedzīvojām kopā. Es nevaru Tev neko pateikt, ne uzdāvināt. Es sūtu Tev vienīgo, kas palicis - savu mīlestību. Priecīgu dzimšanas dienu, mīļo meitiņ.

"Ziedēšana. Maijs. Sapņi". (Papīrs/akvarelis, 55X75)2023.

Akvarelis no cilkla "Ziedēšana"."Magoņu ziedēšana. (Rokas lējuma papīrs ar ziedlapiņām/akvarelis, tuša, 55X75) 2021. Akvarelis ir ierāmēts.

Cikls "Ziedēšana" ir puķu akvareļu sērijas turpinājums. Dārzā bija fantastisks zīda magoņu pudurītis. To ziedēšanas brīdis parasti bija vasaras vidū un īsu brīdi. Ja laiks gadījās karsts, pāris dienās skaistums parvērtās pogaļās, beidzamajos gados tās apgrauza gliemeži un tad, kādu ziemu, magones izsala. Palikusi vien šī glezna. Tajā dienā, kad tās bija pilnā plaukumā, saule nolēma visu kārtīgi uzcept. Man bija izvēle gleznot magones, vai nē. Izvēlējos gleznot, riskējot apdegt un pārkarst. Tad nu tās tapa. Beigās likās, ka piertūkst radītāja rokas. Lai top! Nākamajā dienā, kad magones jau bija nobirušas, uzgleznoju mākslinieka roku ar otiņu pirkstos. Tā ir kā parafrāze Leonardo freskai "Dievs rada Ādamu", kur radīšanas mirklī saskaras Dieva un Ādama pirksti. Freskā Dievs rada pieskaroties no labās puses. Kreisajā atrodas cilvēks, cilvēka-mākslinieka roka, kura var vien mēģināt tuvoties Dieva-Dabas skaistumam.
Kas mums no tā? Prieks radīt un uz mirkli apturēt skaistuma atblāzmu.

Glezna ir pieejama.

"Ziedēšana. Jūlijs. Magoņu ziedēšana". (Papīrs/akvarelis, 55X75) 2023.

Cikls "Ziedēšana". Akvarelis "Magnoliju ziedēšana"( rokas lējuma papīrs ar ziedlapiņām/ akvarelis, tuša, zīmulis, akrils, 55X75) 2021.

Pavasaros mani sajūsmina magoliju ziedēšana. Esmu cik esmu tās gleznojusi, vienmēr gāju to darīt dabā. Lielvārdē tās bija baltas, ziedēja kādas mājas pagalmā, Daugavas ielā. Iepinu tās gleznā "Lučija" no cikla "Alessandro Dārzs", bet šo rozā ziedēšanu gāju gleznot uz Salaspils Botānisko dārzu. Neticami burvīgas un trauslas kā tauriņi. Izvēlējos darba dienu, lai mazāk apmeklētāju un vairāk miera, bet kas to deva. Diemžēl, līdzās magnolijām noritēja jaunās izstāžu mājas "Botānija" būve, kuras celtnieki, kuri bija latvieši, katra vārda galā "izpildījās" ar rupjiem kaimiņtautas izteicieniem. Un man bija jādomā par to cik ļoti lepnie tautieši ir sevi piesārņojuši, pārņemot daudzus degradējošus paradumus un rupjvārdību, un aizvien uzskata sevi par baltiem. Nekā īsti balta gan tur vairs nav. Būtu jāiet vismaz muti izmazgāt.
Viņi, protams, redzēja ka tur sēž sieviete un glezno. Varbūt tādēļ viņi bija īpaši rupji. Faktiski tā bija vārdiska varmācība, kuru centos uztvert kā pavasarīgus putnu treļļus. Diez ko neizdevās - gāju prom gleznu nepabeigusi. Palika tukšs laukums. Otrā dienā izlēmu ziedus paildināt ar sapņojošu meiteni. Viņa ieelpo smaržu, viņas āda sajūt zielapiņu virpuli, vēja pieskarienus, viņas acis ir ciet, jo viņa negrib redzēt ļauno un neglīto, bet neredz arī skaisto un labo. Viņas ausis ir paslēptas, lai nedzirdētu tās rupjības, kuras skaistām sievietēm jādzird, kamēr vien viņas ir daiļas un "iekrīt kādam acīs". Skaistums ir kā nasta, kura "lauž kaulus" un dzīves, lai ko arī skauģi saka, iztēlo vai domā.
Glezna ir ierāmēta un pieejama.

Glezna. Eļļa.

"Rudens Roze"( audekls/eļļa, 55X64) 2012.

Rēzeknes plenēra darbs. Viens no beidzamajiem plenēriem Rēzeknē, kuros laimējās piedalīties.

Vienkārši lija, meitenes staigāja ar lietussargiem.
Viņa ir skaista, bet skumja, vējš aiznes birstošas ziedlapiņas renstelē.

Varbūt viņas acīs kāds spēj saskatīt neskaitāmus mirušu sapņus, pieviltas cerības, bet varbūt arī nespēj, jo kuram gan tas rūp.
Vakarā, kad viņa iedzers, būs jautra un pārgalvīga. Atslēgas vārds ir "iedzert", ai, māte Latgale.

Glezna bija izstādīta persnālizstādē "Rudens Roze".

Glezna ir pieejama.

trešdiena, 2022. gada 20. aprīlis

Gleznas. Ziedi. / Paintings. Flowers.

Acrylic

Ilgošanās./ Longing. ( Canvas/acrylic, 65X90) 2014.(Not available)

Zaļā vārna, kura nolaidusies virs rožu ērkšķiem. Tā lidoja virs rozēm un tās aicināja. Mazliet sāpīgs atklājums un mazliet par vēlu.

Roller on thorn bush of the roses. Bit late for not hurt.

(Canvas/acrylic, 50X40) 2015.(Not available)

Baltas lilijas un rozes , kuru vienīgais solījums ir ... pasteidzies mūs izsmaržot, apbrīnot un gleznot mēs ... novītīsim.

White lilies and roses.

(Canvas/acrylic, 50X40) 2014.

Ziedi. (Audekls/akrils, 50X40) 2020.„Laiks. Lai kā gribētu to paturēt, Tu - nevarēsi.”

Flowers. (Canvas/acrylic, 50x40) 2020.„Time. No matter how hard you want to keep it, you will not be able.”

"Zilie zvani"( audekls/akrils, 50X70) 2019.

Laika posmā no 2017-2019. gadam daudz geznoju ziedus, jo manī mājoja doma, ka sievietes ir kā ziedi - pumpuro, smaržo, nes sēklas, novīst. Izaug pat ēnā, sausumā, ietves plaisā, kur nu gadījies. Ja paveicas, to aplaista, lolo, ja ne - tai uzmin ar kāju, noplūc, izravē, izmet kompostā, bet pavasarī dīgst jaunas sēklas, dzietus dzen tulpes un viss turpinās.
Manā mākslinieces dzīvē ir bijuši vairāki pārdomu periodi, kad nav spēka radīt un es tikai klusi vēroju dabu, tās skaistumu, cilvēkus, procesus. Šī glezna iezvana vienu no klusēšanas periodiem, kurš noslēdzās ar zīmējumu ciklu "Sievietes Dienasgrāmata" - tagad jau pabeigtu un mūžam nebeidzamu.
Tas ir plenēra darbs, gana liels. Vedu mājās no Krustpils. Autobuss bija pilns kā tirgussoma, tomēr šoferis mani ielaida un ļāva sēdēt uz kāpnēm. Labi, ka akrils žūst ļoti ātri.

Glezna ir pieejama.

Ziedi, kuri mani atrada. ( Audekls/akrils, 60X40 ) 2015.

Gleznota Veiseji Starptautiskājā mākslas plenērā, Lietuvā.

Tas bija plenērs, laikā kad pasaule vēl bija puslīdz laba, bet destruktīvais process jau bija sācies. Man liekas, ka to sajutām mēs visi, bet vēl bija grūti to pieņemt kā "jauno normālo". Plenērs pulcēja un vienoja māksliniekus no Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas, Armēnijas, Krievijas, Izraēlas. Tagad tā būtu neiespējamā misija.

Tas ir ziedu pušķis, kuru man pēc uzstāšanās un filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" uzdāvināja izcilais režisors, mūža nogalē arī gleznotājs un Latvijas kultūras vēstnieks Lietuvā - Jānis Streičs kā pateicību, ka pirms filmas mazliet uzspēlēju koklīti.

Gleznainā Veiseji pilsētiņa atrodas Lietuvas dienvidos, Baltkrievijas pierobžā, tuvu Druskininkiem un Suvalku koridoram. Plenēra laikā dzīvojām kopmītnē, toties mums katram bija sava istaba. Vāzi neatradu, bet nogriezu plastmasas pudelei augšmalu un bija. :)
Glezna nav pieejama. Atrodas Salaspils sociālājā centrā, Salspilī, Latvijā.

Uzdāvināju to, lai priecētu tos vecos cilvēkus, kuru veselība jau vairs neļauj piedzīvot daudz prieka. Domāju, ka Jānim arī tas patiktu.

Manā atmiņā šī glezna paliek kā maza saitīte ar Jāni Streiču, kurš nu jau devies Aizsaulē.

Oil

"Tulpes un narcises"(audekls/eļļa, 60X70) 2024.
Personālizstādes ietvaros bija ieplānota ziedu gleznošanas meistarklase, bet steigā aizmirsu saplūkt puķes. Jau esot ceļā, sapratu, ka trūkst pats galvenais. Palīdzēja Lielvārdes lieliskā dārzniece Inta. Puķes gleznoja gan meistrklases dāmas, gan vēlāk arī es. Glezna bija izstādīta personālizstādē "Rudens Roze" Ogrē.

"Amazone"( audekls/ eļļa, 60X80) 2021.
Patiesībā glezna tapa vienā no Mākslinieču apvienības "4Elementi" vasaras plenēriem. Daina Eglite brīnišķīgajā dārzā Krustpils Kūkās.
Izraudzījos vietiņu pie burvīga dīķīša. Dienziedes pilnos ziedos, varžu dziesmas, saule, siltums, ērts soliņš, molberts, mazliet sapņu un džungļu sajūta.

Un cik gan jauki ir gleznot, ja zini, ka lieliskā saimniece pamielos ar gardām pusdienām. Pēcpusdienā uz terases smaržos svaigas gleznas, bet vakarā būs našķi, silta pirtiņa un sirsnīgas sarunas līdz mūs uzveiks miegs.

Saulespuķes. (Audekls/eļļa ,60X70) 2020.

Šīs saules puķes 2020. gadā izaudzēju no sēkliņām un iestādīju dārzā. Uzziedēja un uzgleznoju. Rudenī sēkliņas ēda zīlītes. Gleznu var nopirkt. Rakstiet man pesoniski.