No septembra vidus košajām rudens rozēm līdz novembra drēgnumam kailumam gāju uz rudens plenēra gleznošanu Nacionālajā botāniskajā dārzā. Uz katra soļa pavērās kāds skaists nostūris vai ainava, gan dārza, gan meža noskaņa. Lapu košums un atspīdumi ūdenī.
Gleznošana dārza, protams, prasa saņemšanos turp doties, spēju gleznot ātri un gatavību uz negaidītiem traucējumiem, jo tā ir publiski pieejama, salīdzinoši darbīga vieta, tomēr balva ir nenoliedzamais ainaviskums un iespēja piemeklēt atšķirīgas vides.
From the bright autumn roses in mid-September to the humidity of November, I went to paint the autumn plein air in the National Botanical Garden. At every step there was a beautiful corner or landscape, both in the garden and in the forest. Leaf brightness and reflections in water.
Painting a garden, of course, requires getting there, the ability to paint quickly and being prepared for unexpected disturbances, as it is a publicly accessible, relatively active place, but the prize is undeniable scenery and the opportunity to find different environments.