Maskas festivālā "Soku nakts takas ģimenēm" Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī. 25 - 26.10.2024.
Gatavojoties festivālam 2024. gada rudenī izgatavoju savu līdz šim lielāko masku -“Dieviņu”, kurai organizatori laipni ierādīja pajumti un goda vietu skaistā zvaigžņu teltī.
Festivāla divus vakarus pavadīju maskas “Mārtiņa Vistiņa” veidolā, - “Vai gaili redzējāt? Pa Miķeļiem pazuda. Ja satiekat sakiet, ka līdz Mārtiņiem jābūt mājā, lai neizvāra zupā!”
Intervija laikrakstā "Neatkarīgās Tukuma Ziņas. 24.maijs 2024. Nr 40.
Masku spēles. Aizklājot ikdienā atklāto, atklājas ikdienā aizklātais.
Iesākumā teikšu,
ka par masku uzskatu sejas aizsegu, kurš nosedz seju, atklātas atstājot tikai
acis, atveres degunā un, ja nepieciešams, muti. Tātad maskas nosacījums ir
sejas aizklāšana. Masku darināšanai pievērsos pēc Latvijas Mākslas akadēmija
absolvēšanas 2001. gadā, kad LMA atjaunojās karnevālu tradīcija. Tā tapušas
gandrīz 20 venēciešu tipa maskas. Šis masku tips, apvieno atsvešinātu,
nepieejamu cēlumu, noteiktu skaistuma ideālu un klusēšanu. Šo masku lūpas ir
slēgtas.
Lai izveidotu šādu masku, nepieciešams veidot
matrici no māla, plastikas vai ģipša. Uz matrices klāj papīra un līmes kārtas,
krāsojumu, izvēlas rotājumu, darina matus. Šuj vai piemeklē tērpu un
aksesuārus.
Bet sākotnēji,
protams, ir nojauta par veidojamo tēlu, un tajā nav nejaušību.
Izvēlēto
tēlu atpazīstu un veidoju tā seju, saprotot, ka vēlos būt šajā tēlā, jo esmu
apzinājusies sevī šī tēla īpašības. Maskošanās
laikā tās tiek izdzīvotas, izspēlētas un noliktas malā. Vien retu reizi notiek
atgriešanās pie jau izdzīvotās maskas. Tas var nozīmēt to, ka īpašības aizvien
ir aktuālas un traucē virzīties tālāk.
2010. gadā Lielvārdē
izveidoju Tautas tradīciju kopu „Austras Koks” un sāku apgūt tautas tradīciju.
Tā ietvēra arī maskas. Tradīciju masku arhetipiskais vēstījums ir spilgti
izteikts un var tikt risināts ar balagāniski skaļu uzvešanos un humoru. Šo
masku neatņemama daļa ir runāšana, dziedāšana, spēle. Šo masku mutēm būtu jābūt
atvērtām, tomēr gadās arī, ka tā nav, kas varētu nozīmēt tēla introvertumu –
izvairīšanos no skaļām aktivitātēm.
Tradicionālo
masku gājienu ietvaros, masku festivālam un performancēm ir veidotas un
izspēlētas gandrīz visas galvenās tradīciju maskas.
Manā
pieredzē ir lekciju par maskošanās tēmu prezentēšana, kuras noslēdzu dodot
cilvēkiem iespēju izvēlēties masku un iejusties tēlos, dejot ar tām. Reizēm tā
bija patiesi pārsteidzoša pieredze gan maskotājam, gan vērotājam.
2013. gadā
radīju savu versiju un zīmējumus par tradicionālo masku gājienu kā zodiaku,
kurā katrai zīmei atbilst tradīciju masku tēls. Ieskats versijā – intervija tika
publicēta žurnāla „Praktiskā astroloģija” Nr. 15. 2015. Bija iecere izveidot,
kalendāru, bet tas aizvien nav noticis.
2020. gadā sadarbībā
ar lielisko fotomākslinieci Anitu Saku, un Lielvārdes Attīstības fonda atbalstu
radījām masku tēlu fotogrāfijas izstādei „MEJA – Maska, Dzeja, Deja” Lielvārdes
KN.
2021/22 gada
ziemā, COVID ēnā, notika izstādes vitrīnās KN „Rīgava” Salaspilī un Lielvārdes
KN. Aktīvi pievērsos masku video performancēm. Aizsāku mitoloģisko masku ciklu.
2023. gadā tapa
„Gaismas Pūķis” – pūķa maska ar 10 m garu asti, kurš bija starojošs objekts „Spoku
Nakts Takas ģimenēm”, Nometnes „Mellene” organizētajā pasākumā Nacionālajā
Botāniskajā dārzā Salaspilī.
Maska ir ne tikai
statisks objekts. Maska ir garīgs process, materializācija, kustība, pārtapšana,
transformācija un atgriešanās pie sevis – jau cita.
Vides objekts - maska "Gaismas Pūķis" 2023.
 |
 |
Foto: Inese Grizāne. |
 |
Maska "Dieviete Māra". Mask "Latvian Goddess Mara". 2021.   Latviešu mitologiskais gaismas un pavasara dievs Ūsiņš.   Latviešu mitoloģiskā maska Budēļu Tēvs.2020.   Tradicionālās maskas. Traditional masks. |
Maska "Velns" 2018.
.jpg)
