Laipni lūdzu mākslas emuārā. Te apkopotas ziņas vizuālās mākslas jomā un performancē. Ilustrācijai un literatūrai veltīti atsevišķi blogi! //////////////// Welcome to the art blog. Here you will find information about visual arts and dance performance. ///////////////// Separate blogs dedicated to illustration and literature : sandrasabineillustration. blogspot.com and sandrasabinelitera.blogspot.com
Teiksmainā, pavasarīgi zaļā prieka un brīvības zeme ir tepat.
Tajā dievi līksmo un tiekas ar bezrūpīgiem, laimīgiem cilvēkiem. Kam viņiem
pasaules rūpēm un raizēm apkrautie? Laime pienākas laimīgajiem. Arkādiju
gleznoju rudenīgos Lielupes krastos, krāšņā rietumu salā, Līgo nakts gaidās,
putnu gavilēs, atmiņās par Peloponēsu, Rakstnieku mājas pagalmā un uz Aspazijas
ielas. Arkādija - vieta, kurā ir labi. Šopavasar zelta zariem, sidrabiņa
lapiņām un jauniem ierakstiem sakuploja arī „Dubultu Austras Koks” , kurš aug
uz ēdamtelpas austrumu sienas. Rakstnieku nama priekšnamā uz tasi kafijas „
ielūdz pati Aspazija” un asnus dzen tautas zemnieciskā gudrība -„maza, maza
ābelēna , 5 zelta ābolēni”.
Tortes ir dzīves saldums un mierinājums. Pirmā iepazīšanās ar patiesu torti notika viesos pie manas vecvecmāmiņas Marijas Skultes ( dzim. Baranovič), kura kā tagad saprotu, bija izcila toršu cepēja. Viņas meistardarbs - torte ar putukrējumu un apelsīniem bija uzbūvēta 3 stāvos. Vēlāk tai līdzīgas neesmu redzējusi.
Saistībā ar tortēm bērnībā pastrādāju nedarbu. Mātes brāļa kāzu tortei noēdu vienu gulbīti un samācīju radu zēnu noēst otru, jo kopā darīt ir drošāk.
Pati tortes sāku cept tikai esot sievas kārtā, un mācoties no vīramātes, bet darīju to reti, līdz nedarīju nemaz, jo ģimenē īsti nebija kas ēstu. Pietika, ja kādreiz pamielojās ar pirktu kūku.
Pandēmijas laikā atradu tortē tās patieso būtību. Tā var būt mierinājums brīžos, kad ir skumji un bēdīgi, bet ledusskapī ir dažas vienkāršas un gardas sastāvdaļas. Tad jāieslēdz cepeškrāsns, jāiet tās paņemt un jāsāk pakāpeniski savienot. Jādara tas mierīgi, kārtīgi, tīri un kādā brīdī bēdīgā diena pārvēršas svētkos. Varbūt tas notiek, kad krāsns karstumā sāk smaržot biskvīts, vai nogaršojot sakulto krēmu. Un šie svētki nebeidzas tajā pat dienā, kad tiek apēstas pagrieztās maliņas, jo torti vislabāk dekorēt un nobaudīt nākamājā.
Manas toršu atziņas:
1) Receptei jābūt vienkāršai. Gatavošanai vieglai un priecīgai.
2) Torte, tajā brīdi, ir galvenais. Nekādus blakus darbiņus!
3) Recepti var imrovizēt tikai noteiktos ietvaros. Ja gribas ko jaunu, izgudro to.
4) Tradicionālie garšu salikumi ir garantēta veiksme.
5) Tu vari apēst vēl vienu gabaliņu!
Kvadrāta tortes "Notes" jeb "Piezīmju lapiņas".
Vienkāršs ikmēneša tortes variants. Ar reizi izcepu vienu biskvīta plātni, kuru griežu daļās. Līdzīgi kā lauku tortei, pievienoju smilšu mīklas kārtu. Katru mēnesi taču gadās kāds atzīmējams vai nosvinams notikums. Dekors ir vienkāršs un ērts kā mājas kleita.
Pirmās mellenes ir klāt! Tas jānosvin!
Kad malka, tad jānosvin malkas darbi.
Te mums jau ir kūkas "Pārsla" analogs. Nekas, ka vasarā. Jāsvin kādu mīļu vārda dienu. :D
Tortes "Koķetes" ar augļu želejas cepurīti.
Želejas cepurīti tortei var uzlikt 2 veidos. Šis ir pirmais, kad visi tortes slāņi tiek kārtoti turpat formā, un želejas slānītis uzliets pa virsu.
Otrs varints ir izveidot to atsevišķi un uzslidināt uz gatavas tortes. Prasa mazliet vairāk izmanības un veiksmes, toties izskatās unikālāk.
Ābolu kūkas. Ābolu kūkām ir daudz variāciju. Vienīgais nemainīgais noteikums ir ābola klātesamība. Konkrētajā kūkā pievienojušies arī biezpiens un jāņogas. Atsķirīgais parasti slēpjas izvēlētājā mīklā, kura ābolus ieliek rāmjos. Te mums ir sviesta mīklas rāmis. Pamatīgs un kraukšķīgs.
Ābolu kūka "Mīļa Meitiņa". Šīs kūkas moto - "Neskati kūku no cepures". Kūka, neraugoties uz necilo ārieni, ir ļoti garda. Tā ir tradicionālās Toskānas ābolkūkas meita. Papildināju recepti ar riekstiem un upenēm, kuras lieliski piestāv. Cukuru iesaku bērt mazāk kā minēts tradicionālajā receptē, bet kādu nieku pirms cepšanas var uzkaisīt pa virsu, lai veidotos kraukšķīga garoziņa. Ja ir, virskārtas cukuram iesaku pievienot mandeļu miltus.
Šī kūka ir kā mīļa meitiņa - saimnieces palīdze, kura nāk talkā, kad tuvojas negaidīti ciemiņi vai atlicis aplam maz laika, lai dotos ciemos. Ja jums ir stunda laika un rīkosieties veikli, ar to pietiks. Vēl siltu varat ietīt folijā un likt somā. Kūkas patiesais skaistums atklājas to aplūkojot griezumā un nobaudot. Vēl viena lieliska īpašība - sagrieztos gabaliņus var ielikt saldētavā un pēc vajadzības uzsildīt. Viesi vai svētki nekad neparsteigs nesagatavojušos. "Mīļa Meitiņa" palīdzēs!
Biezpiena kūkas.
Dabiskas un smējīgas kā Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatās mītošas lauku meičas. Kāras uz prastiem jokiem, tāpēc pēc ēšanas pārbaudiet vai nav biezpiena pilni zobi. Šī kūka, protams, arī nav torte, bet tai piemīt pienīgs, silts maigums un patiesums. Ietvaram parasti izvēlos sviesta mīklu. Pildījumam pievienoju pāris olas un krējumu. Ir trekni un gardi. Virskārtā var uzkaisīt mandeļu plēksnītes. Labi piestāv Lieldienu laikam.
Pasha.
Pasha pēc būtības nav torte, bet tortes vietas izpildītāja Lieldienu laikā. Tajā nav miltu. Ļoti trekna, sātīga. Pilnīgi pietiekami tikties reizi gadā.
Ruletes.
Ruletes moto ir "vienkārši, ātri, gardi". Protams, galvenās sastāvdaļas ir olas, cukurs, milti un putukrējums, bet iespējamas dažādas improvizācijas. Kā labākās atrodu šokolādes/ķiršu, biezpiena/citronu un aveņu. Tomēr rullēšanai ir sava specifika, kura būtu jāievēro, lai kūka bez lielas dekorēšanas izdotos arī vizuāli jauka.
Ruletes forma lieliski noder veidojot karoga dekoru. Izvēlējos ķiršus un dzērvenes.
Viena no pašām gardākajām ir aveņu rulete no lielām un sulīgām rudens avenēm.
Greznumtortes jeb "Dāmu tortes".
Greznumtortes ir ne vien garšīgas, bet arī sapošušās kā dāmas uz balli. Tās tiek gatavotas nelielu svinību reizēm. Konkrētā torte ir ar piesātinātu šokolādes garšu un ķiršiem. Ja galdā ir šāda torte, ar šokolādes konfektēm ieturēsiet distanci.
Greznumtortes gaišais sviesta/vaniļas variants.
Greznumtoršu īpašā sūtība ir būt sirsnīgām un personiskām dāvanām. Medus torte ar skābā krējuma/citronu krēmu.
Bērnības tortes.
Kūka "Ezītis" ir viena no tām kūkām, kuras atceros no bērnības. Ģimenē tortes netika ceptas, bet gan saliktas no cepumiem. Svētku reizēs mums vēl tapa "Šokolādes desa", cepumu torte ar kakao un sviesta krēmu, vēlāk ieviesās arī "Biezpiena mājiņa". Parasti pamatmateriāls bija cepumi "Šahs", kuri nu vairs netiek ražoti. Šīs kūciņas ir nostaļģiskas, bet reti nokļūst līdz gatavošanai. "Ezītim" nenoliedzami ir lielāka iespēja rudenī un bērnu ballēs, tomēr gatavojot bērnu ballītei jāņem vērā, ka receptē ir kafija.
Lauku tortes lielajām viesībām.
Lauku toršu galvenais moto ir "saldi un valdi", bet misija - piebarot lielu skaitu radu un draugu. Tās ir neatvairāmas un valdonīgas kā īstas lauku māju saimnieces. Un viesi skaidri zina, ka galvenais kārtīgās lauku viesībās ir nevis pīrādziņš ar buljonu, rosols, galerts vai karbonāde, bet gan lepnā, smagā torte, kura iepeld istabā, kad visi jau krietni ieēduši. Un tomēr ēd atkal! Tik neatvairāma viņa ir. Un vēl viņai piemīt spēcīga vēlēšanās ielēkt kastītē un kļūt par cienastu mājās palicējiem. Lai saldi.
Lauku tortēm raksturīgi 2 slāņi olu biskvīta, viens - smilšu/sviesta slānis, skābi salds ievārījums, putukrējums vai vārītais krēms pildījumam un augļi dekoram.
Jāatzīst, ka Lauku tortes ir lieliskas izstāžu atklāšanas reizēs, kad tās ir vienīgais vai galvenais pasniegtais ēdiens.
Lauku tortes "nosacīti vēsturiskā griezumā".
Torti nevar iepazīt neveicot griezumu, un atklājo kārtas. Tortes nenoliedzami ienākušas mūsu tradicionālajā virtuvē no muižu plašajiem ķēķiem, kuros par meitām dienēja zemnieku meitas.
Recepte ir vienkārša un tradicionāla, tomēr tortes cepšana paņem gana ilgu laiku un ir darbietilpīga.
Pirmo lauku tortes prototipu atceros lepojamies uz vecvecmāmiņas Marijas jubilejas galda Rīgā, Zirņu ielā, kur to iepazinu kā 3 stāvu putukrējuma torti ar apelsīniem. Es to sauktu par pilsētas dāmu torti, bet domāju, ka galvenais dāmīgums bija copīgumā un smalkajos augļos, kuri tolaik bija liels retums.
Vēlāk ieprecējos un 10 gadus nodzīvoju īstā lauku viensētā, kuras lieliskā saimniece Laima no mātes Hermīnes bija mantojusi arī prasmi cept tortes un maizi. Gan tortes, gan maizes klaipus cepa svētku reizēs savējiem, viesos iešanai vai uz pasūtījuma. Dzīvojot viensētā tortes tikai dekorēju. Saglabājušies pāris paraugi. Dekorācijā tradicionāli lieto augļus un ogas. Dekors ir vienkāršs, nemākslots, bet bagātīgs. Īpaši skaisti izskatās sarkanās, baltās un zaļās krāsas kombinācija.
No 1. līdz 30. septembrim J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs (Alberta iela 12–9, Rīga) aicina apmeklēt mākslinieču apvienības „4elementi": Dainas Eglītes, Sandras Sabīnes Jaundalderes, Evitas Skrebinskas un Guntas Terēzijas gleznu izstādi „Mīlestības krāsas".
Apvienība „4elementi" – tās ir četras mākslinieces, kuras sākontēji vienojuši maģistratūras studiju gadi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, vēlāk arī regulāri plenēri un kopizstādes. Katra no viņām mīt citā Latvijas pilsētā, citā novadā. Atšķiras viņu radošās darbības jomas un mākslinieciskais rokraksts. Tomēr visu četru apvienības mākslinieču darbos ir kas vienojošs – tas ir poētisks pasaules redzējums un dvēseliskās harmonijas meklējumi.
Izstādē „Mīlestības krāsas" mākslinieces izmanto dažādus tēlus. Bērns, sieviete un vīrietis, antīkās pasaules mitoloģiskie tēli un vēsturiskas personas. Arī kādas senas pils sienu gleznojumi, kuros atblāzmojas stāsti par mūžīgo – cilvēkiem un jūtām. Caur personisku, individuālu stāstu par mīlestību, attiecībām un dzīves vērtībām mākslinieces tiecas atrast mūžīgo un pārlaicīgo – spēkus, kas vada cilvēku gaitu pasaulē.
Daina Eglīte: „Mans iedvesmas avots ir daba, jo tajā vienmēr valda harmonija. Es aicinu nedaudz atrauties no dienišķās Zemes un ļauties fantāzijas lidojumam, neaizmirst debesis, kuras mūs aicina augšup, pacelties kā putniem mazliet virs zemes, saskatīt vairāk nekā redzams, nojaust vairāk nekā pasacīts un izjust to, kas nebaudīts, mēģināt domāt mazliet citādi nekā pierasts mūsu materiālajā pasaulē."
Sandra Sabīne Jaundaldere: „Gleznas radīju seno grieķu mītu iespaidā. Grieķija aizvien ir tepat līdzās arī Latvijā – gan arhitektūrā, gan pasaules redzējumā, tomēr visdzīvāk – pašā Peloponēsā, kur siltā naktī piepeši dzirdi, kā spēlē kāds, kura vārds var būt vienīgi Orfejs, alkaini gribas būt Eiridīkei un skriet uz olīvkoku birzi viņu meklēt. Grieķijā, ar tās cilvēku drošo, dzīvīgo garu, var saprast Aleksandra neprātīgo vēlmi iekarot pasauli un, kad ar karavadoņa veiksmi nepietiek, kaislīgi iekārot Roksanu. Var saprast arī romieša Cēzara Augusta kāri uz valdīšanu, kuram bija jāpiemājina pati Nīke. Ar Orfeju, Aleksandru un Augustu attēloju vīrieša kaisli. Sievietei izraudzījos Sirēnas tēlu. Tiek teikts, ka tās nav labas. Bet es redzēju būtni, kura ir daļēji putns. Lai spētu lidot, putni ir ziedojuši rokas. Sirēnu iedabā esot vilināt, bet mītiski spārni ir arī iedvesmas un uzvaras nesējiem. Kad sirēnas aicina, vīrieši mēdz aizbāzt ausis vai lūdz, lai tos kā Odiseju piesien pie masta. Viņi bīstas, ka esot dzirdīgi un noticot, tiks pazudināti. Taču blēdis Odisejs nav pateicis, ka, dzirdot sirēnu aicinājumu, kļūst par tādiem vīriem kā Orfejs, Aleksandrs un Augusts. Sirēnas spārni un dziesma nozīmē spēju un drosmi pacelties pāri ikdienišķajam. Protams, tās ir tikai kāpnes uz patiesu mīlestību. Tikai viens no pakāpieniem – oranžs, kurā plaiksnī arī nākamo mīlestības pakāpienu krāsas. Lai iedvesma dzīvot un tiekties augšup."
Evita Skrebinska: „Gleznā "Melodija" gribēju izteikt savu mīlestību uz mākslu. Viss, ko cilvēks mīlestībā radījis, šeit uz Zemes sastopas ar Laiku un pārvēršas putekļos. Daži fragmenti, lauskas, mākslas darbi, melodijas un leģendas ir vienīgais, kas mums liecina par agrākiem mīlas stāstiem. Klavesīns klusē un varbūt gaida kādas prasmīgas rokas, kas palīdzēs viņam izstāstīt savu stāstu. Gleznas iedvesmas avots ir Varakļānu pils zāle ar tās sienu gleznojumiem, kam nepieciešama restaurācija, un seno mūzikas instrumentu – fisharmoniju sienas nišā."
Gunta Terēzija: „Glezna "Bērns trīs mīlestības līmeņos" tapa manas piecgadīgās meitiņas ierosmē – viņa ir pārliecināta, ka mīlestība ir daudzkrāsaina un spilgta. Gleznā bērna tēls levitē ieskauts daudzkrāsainās un mirdzošās tuvāko cilvēku vijās uz trīs foniem – zila, sarkana un zaļa. Krāsas simbolizē Svētās Trīsvienības mīlestību: zils, Dieva Gara krāsa – žēlastība; sarkans, Dieva Dēla krāsa – patiesība; zaļš, Dieva Tēva krāsa – taisnīgums."
Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Attēlā:Sandra Sabīne Jaundaldere. „Augusts". 2018. g. Audekls, akrils.
Informāciju sagatavoja:
Kaspars Zalāns
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists
Mob. tālr. 29486114
Stabu ielā 18, Rīga, LV-1011
www.memorialiemuzeji.lv
Šajā dienā atzīmējām arī Mākslinieču apvienības 4ELEMENTI 10to - jubilejas kopizstādi.
Darbojamies kopš Mākslas akadēmijas beigšanas 2001.
Šī būs mūsu 10. - Jubilejas izstāde.
2002."Karaliene dejo" , Mencendorfa nams, Rīga.
2005."Dvēseļu gadalaiki", J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs, Rīga.
2009."Kada kārtu lapas", Lielvārdes Kultūras nams.
2009. Rēzeknes Kultūras un vēstures muzejs.
2010."4Elementi" J.Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs, Rīga.
2010. Rēzeknes Kultūras un vēstures muzejs.
2011. Latvijas Valsts arhīvs,
2012. Rēzeknes Centrālā bibliotēka.
2014. "Debespuses", Rēzeknes KVM.
Šoreiz jautājām savām sirdīm - kāda ir Mīlestība?
Labo, skaisto un Mīlestību vēlot,
Evita Skrebinska ( Rēzekne)
Daina Eglīte ( Krustpils)
Gunta Terēzija ( Rīga)
Sandra Sabīne Jaundaldere( Rīga)
Gleznotāja, grafiķe un topošā restaurātore Evita Skrebinska sarunā ar izstādes viesi.
Pēc izstādes atklāšanas.
Kopā ar Jāņa Rozentāla gleznu "Princese un pērtiķis".
Gleznotāja Jāņa Rozentāla studijā.
Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabiņā. 4ELEMENTI kopā ar lielisko mūziķi un gleznotāju Eināru Kvili.
„Tava dziesmai ir vīnogu
saldme, stīgas ir saites, kuras savalda prātu
un atraisa sirdi. Man tīk , kad tu spēlē man nevis baram svešu ļaužu.”
Eiridīke.
a/a ,
50X70, 2018.
Aleksandrs.
„Tu uzvari, ja tici uzvarai
,un vari iemācīties mīlēt, ja notici mīlestībai. Pārvari bailes!” Roksana.
a/a ,
50X70, 2018.
Augusts.
„Tu esi varens. Tavs spēks dod
drosmi. Un manī arī ir drosme būt ar
tevi.”Nīke/Viktorija.
a/a , 50X70,
2018.
Neko, kas ir īsts, pazaudēt nevar ... Pazūd šķitums un tas, kas beidzas ...
Kas tad mums šķita,
ka neesam kopā?
Kā gan var nebūt kopā ... minot to pašu zemi?
Kas tad mums šķita,
ka mūsu laiks beidzās
Vārtos, kas palika slēgti?
Vārtu sargs iesmēja sejā - tā, ko te meklē, te nav ...
Viņas straujums - Viņa klusais maigums.
Viņas sudraba zvārguļi – Viņa mulsais samts.
Viņas spožums -Viņa pārliecība.
Viņas prieks -Viņa skumjas.
Viņas diena - Viņa nakts.
Viņa – Mēness,
Viņš - Saule
un otrādi.
- Lasieties prom! – Kliedza Vārtnieks, - un nākat, kad zināt, ko gribat...
Pielūdzu Tevi , Dieviete Vasara, daiļākā no sievām, izplet ,jel, savus spārnus ...
Vēlos Tavu svelmi un krāšņumu,
Devīgo līksmi,
To, ka nav žēl,
To, ka ir vēl,
To , ka apsoli – Mīlestība Nekad Nebeidzas. /Sabīne ( no cikla "Vasaras Vārti"/
No sirds pateicos J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzeja vadītājai un kolektīvam, atklāšanas
un izstādes viesiem, palīgiem un ģimenēm, mūziķiem, draugiem, 4ELEMENTIEM.
