Laipni lūdzu mākslas emuārā. Te apkopotas ziņas vizuālās mākslas jomā un performancē. Ilustrācijai un literatūrai veltīti atsevišķi blogi! //////////////// Welcome to the art blog. Here you will find information about visual arts and dance performance. ///////////////// Separate blogs dedicated to illustration and literature : sandrasabineillustration. blogspot.com and sandrasabinelitera.blogspot.com
Izstāde "Sirēna un Roze" / Exhibition "Siren & Rose" . Grēcinieku Street 18 , Menzendorff House, Old Riga. 05. - 30.09. 2022.
More information: https://www.rigamuz.lv/mn/ (+371) 67212951
Visiting hours : M-Sun 10 17.00, Fr 12 -19.00.
Kad siltā un saulainā vasara māj
atvadas, sasildīs erotiska un rudenīgi melanholiska izstāde „Sirēna un Roze”.
Par izstādi „Zīmējumi. Sirēna un Roze”.
Zīmējumi man ir
kā sava veida dienasgrāmata vai nojausmas. Atrodu tos kā labu risinājumu, kad
nav piemērotu apstākļu, līdzekļu audekliem un krāsām. Zīmējumi ir kā ceļojumi,
piedzīvojumi un dziedināšana, kurai var ļauties ja jums ir papīra lapa, zīmulis vai dažas krāsas. Zīmējumos atgūstos un kļūstu līksma.
Protams, eksponēšanai nepieciešami stikloti rāmji. Līdz ar to apjomīgas zīmējumu
izstādes rīkoju reti, jo tās prasa gana lielu un precīzu noformēšanas darbu.
Iepriekšējā izstāde Mencendorfa namā bija 2007. gadā. Šajā izstādē iekļauti
vairāki cikli, kuri tapuši pēc tās. Parasti zīmēju vairākus zīmējumus vienu pēc
otra vai turpinu ilgākā periodā līdz esmu izsmēlusi konkrēto tēmu. Tie vienmēr
ir dziļi personiski. Varētu teikt, ka šogad svinu 50 gadus ar paklausīgu zīmuli
rokā, ja nekaita pirmos 6, kuros zīmulis dara, ko grib. Esmu pateicīga saviem
skolotājiem. Īpaši lieliskajam zīmētājam Borisam Karkunovam un izcilajam
grafiķim Gunāram Krollim. Esmu gatava dalīties ar iegūtajām zināšanām un
palīdzēt izkopt talantu citiem.
When the warm and sunny summer bids
farewell, an erotic and autumnally melancholic exhibition "Siren and
Rose" will warm up.
About the
exhibition "Drawings. Siren and Rose”.
Drawings
are like a kind of diary for me. I find them a good solution when there are no
suitable conditions, means for canvases and paints. Drawings are like journeys,
adventures, and healing that can be indulged in if you have just a sheet of
paper, pencil, ink or some colors. I recover myself and become happy in
drawings. Of course, glass frames are required for display. Therefore, I rarely
organize large-scale exhibitions of drawings, because they require quite a lot
of precise design work. The previous exhibition at the Menzendorf House was in
2007. This exhibition includes several cycles that were created after it. I
usually draw several drawings one after the other or continue over a longer
period until I have use all inspration of the particular subject. Such kind of
drawings are always deeply personal. I could say - this year I celebrate 50
years with an obedient pencil in my hand, if don't count the first 6, in which the pencil
does what it wants. I am grateful to my teachers. Especially for the excellent
draftsman Boris Karkunov and the excellent graphic artist Gunars Krollis. I am
ready to share the acquired knowledge and help develop talents of others in my
art studio.
Maza izstādes video ekskursija ar komentāriem par zīmējumiem un gleznām.
Video ir poēmas "Alessandro Dārzs" darbu apkopojums. Poēma vēsta par mākslas studentu, jaunu gleznotāju Aleksi, kurš Florencē, ceļojuma laikā sastop svešinieku Andželo. Svešinieks ievilina viņu dārzā, kura dziļumā atrodas krāšņa villa. Villas lodžijas ēnā Aleksi sagaida vecīgai hercogs Karlo, kurš ir daiļās Lučijas līgavainis, jokdarīgais punduris Pepe, mūks fanātiķis Džirolāmo un pati jaunavīgā līgava - Lučija. Alessandro ir viņas skaistuma apburts un iemīlējies. Alessandro saņem no Karlo uzdevumu uzgleznot līgavu, un tā top noslēpumainības apvītā glezna "Venēras dzimšana". Kad glezna ir gandrīz pabeigta, mākslinieks nolemj atklāt Lučijai savas jūtas, bet saprot, ka tās nav piepildāmas un viņam lemts atstāt dārzu. Mīlniekus šķir laika upe, kuru nezinot pārkāpis, Aleksis bija kļuvis par Botičelli, tomēr pēc paveiktā uzdevuma necilais students spiests atgriezties, nekad nespējot aizmirst piedzīvoto.
Izstādes svinības 24.09.22.
Vai esat sev jautājuši - kāpēc rudenī rozes zied tik skaisti? Katru gadu eju dārzā priecāties par tām. Arī šogad vēl kādu reizi jāpagūst. Katru gadu cenšos ielūgt uz izstādi rudenī. Kā būs citu gadu - nezinu, jo šogad gadījās divas.
Izstāžu svinēšana ir sirds silti svētki. Mākslinieks jūtas divkārt laimīgs, daloties savā radīšanas sajūsmā un satiekot ilgi neredzētus, tuvus cilvēkus. Šajā trauksmainājā, problēmās ņudzošajā laikā to paveikt nav viegli, bet es ceru, ka mums visiem tika savs kumoss laimes un salduma.
Mencendorfa namā aizvien jūtos mājīgi un gaidīta. Paldies nama saimniecēm - direktorei Ilonai Auderei, Ilzei Braunai, Vilmai un citām dāmām.
Muzeja direktore Ilona Audere dāvina iepriekšējās izstādes "Goringena - Rīga. Klasiskā saikne" katalogu. Aizkustinošs un pārsteidzošs atklājums - Goringenas Klasiskas akadēmijas absolventi ir cilvēki, kuri mākslu sākuši apgūt tikai mūža otrajā pusē, apgūstot zīmēšanas un glezniecības klasiskās vērtības un amata prasmes. Darbi tiešām ir skaisti. Tas priecē, bet nevilšus rodas sajūta, ka mūsdienās māksla ir neglābjami sašķelta, tās pamatīgāko daļu nogrūžot "pagultē". Pa virsu, krāšņi vizēdams, peld vieglākais - ar krāsu nolietas plēves, ruberoīda gabali, sapelējusi pape, klekšaini audekli, plastmasas maisiņu instalācijas un sazin kas viss vēl ne, ko pie mums aizvien vēl identificē kā laikmetīgu, lai arī Eiropā tas šķietas jau 100 gadu vecs. To arī atstāsim nākamajām paaudzēm. Vai nav savāds laikmets?
Izstādes kopskatu rotā ēdamais manis ceptais mākslas darbs - "lauku torte".
10 gadus nodzīvoju lauku viensētā, kur brīnišķīgās tortes cepa lieliskā saimniece Laima. Tad biju galvenā toršu dekoratora amatā. Paldies Laimītei par mācību. Prieks, ka apguvu. Nu cepu arī tortes. Lauku torti raksturo vienkāršums un pamatīgums sastāvdaļās, gatavošanas veidā un dekorā. Garša ir "kā bērnībā" - maiga, gadiem neaizmirstama.
Prieks par mīļājām draudzenēm no studiju gadiem Mākslas akadēmijā. Tad tikāmies vai ikdienas, tagad - izstāžu reizēs vai īpašos notikumos. Arī prieks kļuvis īpašs. Mūsu pirmā kopēja - Grafiķu kursa audzēkņu izstāde notika 1999. gadā Salaspilī.
Esmu pateicīga lieliskajām "Alises Rozes dizaina studijas" pasniedzējam Andrim Krastiņam par būtisko ievadu Adobe Photoshop un Adobe Illustrator zinībās. Skolotāja padoms palīdzēja arī turpināt mācības profesionālās Adobe pilnveides kursos RISEBA.