otrdiena, 2024. gada 2. janvāris

Izstāde KARNEVĀLA UN TAUTAS TRADĪCIJU MASKAS. Mencendorfa nams, Rīga. 29.12.2023. - 23.02.2024.



Izstādes "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" karnevālā viesi bija aicināti ierasties brīvi izvēlētās maskās. 
Izstādes svinīgajā  atklāšanā mākslinieces Gunta Terēzija - maskā "Ragana", Evita Skrebinska - maskā "Zaķītis", Sabīne - maskā "Varžu ielas princese", Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere - maskā "Laimes Lācis".


Čigāniete meklē savam bērnam tēvu. Kurš katrs nederēs. Vajag īstu!


Karnevāla viesi bija arī tautas tradīciju maskas "čigani" no Tautas tradīciju kopas "Austras Koks" un "Ogres Danču kluba".

Tautas tradīciju maska "Garā sieva" gatava pamācīt un izdancināt vai ikvienu.

Vakara noslēgumā muzicēja gleznotājs, grafikis un mūziķis Einārs Kvilis. Notika maskas performance "Dievietes Izīdas deja mieram un mīlestībai". 20.01.2024. 






Ejot "Pastaigā ar Beatriči" stāstījām un ieklausījamies masku, karnevālu un mūsu dzīves stāstos. Beatriče bija Dantes Aligjeri mūza un galvenā varoņa pavadones tēls poēmā "Dievišķā komēdija". Izraudzījāmies Beatriči kā pavadones ideālo tēlu mūsu masku izstādei. Paldies Beatričes viesiem.Pastaiga notika 18.02.2014.

Acu zīles
Dziļākas par Dantes elli.
Liktens dievība izauž
Skropstas un mežģīnes.
Ko apmātie redz?
Tukšumu savu,
Mirguļus,
Burvīgu lelles seju.











 Izstādes saknes iesniedzas studiju gados Mākslas akadēmijā, draudzībā, akadēmijas karnevālos, Venēcijas iespaidos un tautas tradīcijā.

Izstādē skatāmas apmēram 40 maskas, tērpi, aksesuāri; arī zīmējumi un fotogrāfijas.

Maskas tapušas 20 gadu periodā.

Izstādē var iepazīties arī ar versiju - tradicionālo masku gājiens kā Zodiaks.

Redzēt "Gaismas Pūķi",kuru līdz šim skatījuši vairāk kā 11 000 cilvēku.

Izmantojot QR kodu iespējas, noskatīties masku performanču video savos telefonos.



Ieskats izstādes iekārtošanā.











Te varat ielūkoties intervijā, kura notika 2015.gadā saistībā ar maskošanos. Intervēja Guna Kārkliņa.


Sižets no  LTV RUS LSM https://www.youtube.com/@RUSLSM
Sižetu veidoja žurnāliste Jelena Vihrova un oprerators Nikolajs (Николай Бастанжиев).




Videopastaigas izstādē "Karnevāla un tradīciju maskas". Mencendorfa nams, 2024. gada janvārī.




Maskas deja. Dievietes Izīdas/ Inanas/ Ištaras deja mieram un mīlestībai ir nodejota divas reizes 2014. gadā dzejas lasījuma "Balts" ietvaros Lielvārdē un 2024. gadā izstādes "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" karnevālā Rīgā.


Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu dievete Izīda/ Astarte/ Ištara/ Inana ir mīlestības un kara dieviete. Tās pieri rotā Pusmēness un Rīta/Vakara zvaigzne - Venēra. Maska veidota karnevālam, izstādīta izstādē un piedalījusies performancēs 2014. un 2024. gadā. Izīdas deja nomāc karu, nomierina, savāc saplosītās mīlestības lauskas un dara to atkal pilnīgu. Performance noritēja 20.01.2024. Izstādē "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" Mencendorfa namā, Rīgā.
Dejas otro performanci papildināju ar neparasta cilvēka - ēģiptiešu dizaineres un sieviešu tiesību aizstāves Nouran Salah aizkustinošo dāvanu - šķindināmajiem zvaniņiem. 
Maska ir atjaunota, jo pirmā maska un tērps gāja zudībā.

 Muzika - Einārs Kvilis. Deja un maska - Sandra Sabīne Jaundaldere. Video - Evita Skrebinska.


2014. gada performance.


Intervija (krievu valodā) Radio arhīvā. Intervēja Jelena Vihrova. 



Masku spēles. Aizklājot ikdienā atklāto, atklājas ikdienā aizklātais.

Par masku tradicionāli uzskata sejas aizsegu, kurš nosedz seju, atklātas atstājot tikai acis, atveres degunā un, ja nepieciešams, muti. Maskas nosacījums ir sejas aizklāšana. Masku darināšanai pievērsos pēc Latvijas Mākslas akadēmija absolvēšanas 2001. gadā, kad LMA atjaunojās karnevālu tradīcija. Tā tapušas gandrīz 20 venēciešu tipa maskas. Šis masku tips, apvieno atsvešinātu, nepieejamu cēlumu, noteiktu skaistuma ideālu un klusēšanu. Šo masku lūpas ir slēgtas.

 Lai izveidotu šādu masku, nepieciešams veidot matrici no māla, plastikas vai ģipša. Uz matrices klāj papīra un līmes kārtas, krāsojumu, izvēlas rotājumu, darina matus. Šuj vai piemeklē tērpu un aksesuārus.

Bet sākotnēji, protams, ir nojauta par veidojamo tēlu, un tajā nav nejaušību.

Izvēlēto tēlu atpazīstu un veidoju tā seju, saprotot, ka vēlos būt šajā tēlā, jo esmu apzinājusies sevī šī tēla īpašības.  Maskošanās laikā tās tiek izdzīvotas, izspēlētas un noliktas malā. Vien retu reizi notiek atgriešanās pie jau izdzīvotās maskas. Tas var nozīmēt to, ka īpašības aizvien ir aktuālas un traucē virzīties tālāk.

2010. gadā Lielvārdē izveidoju Tautas tradīciju kopu „Austras Koks” un sāku apgūt tautas tradīciju. Tā ietvēra arī maskas. Tradīciju masku arhetipiskais vēstījums ir spilgti izteikts un var tikt risināts ar teatrālu uzvešanos un humoru. Šo masku neatņemama daļa ir runāšana, dziedāšana, spēle. Šo masku mutēm būtu jābūt atvērtām, tomēr gadās arī, ka tā nav, kas varētu nozīmēt tēla introvertumu – izvairīšanos no skaļām aktivitātēm.

Iedvesmu un informāciju par maskām esmu guvusis mācību ceļojumos uz Itāliju, Grieķijas muzejos, masku festivālā Ladakā, Indijā, Velnu muzejā Lietuvā, masku festivālos un gājienos Latvijā.

Veidoju masku videoperformances, kuras skatāmas YouTube kanālā @sandrasabineart un masku darināšana kanālā @MakslasStudijaVejaPuke.

Manā pieredzē ir lekciju par maskošanās tēmu prezentēšana, kuras noslēdzu dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties masku un iejusties tēlos, dejot ar tām. Reizēm tā bija patiesi pārsteidzoša pieredze gan maskotājam, gan vērotājam.

2014. gadā radīju savu versiju un zīmējumus par tradicionālo masku gājienu kā zodiaku, kurā katrai zīmei atbilst tradīciju masku tēls. Cikls publicēts "Amrutas" kalendārā 2015. Ieskats versijā – intervija tika publicēta žurnāla „Praktiskā astroloģija” Nr. 15. 2015. 

2020. gadā ar fotomākslinieci Anitu Saku, pateicoties Lielvārdes Attīstības fonda atbalstam, radījām masku tēlu fotogrāfijas izstādei „MEJA – Maska, Dzeja, Deja” Lielvārdes KN.

2021/22 gada ziemā, COVID ēnā, notika izstādes vitrīnās KN „Rīgava” Salaspilī un Lielvārdes KN. Aktīvi pievērsos masku video performancēm. Aizsāku mitoloģisko masku ciklu.

2023. gadā tapa „Gaismas Pūķis” – pūķa maska ar 10 m garu asti, kurš bija starojošs objekts „Spoku Nakts Takas ģimenēm”, Nometnes „Mellene” organizētajā pasākumā Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī, kur to aplūkoja 11 000 pasākuma apmeklētāju. "Gaismas Pūķis" priecēja darbiniekus, un guva atzinību arī rotājot kāda ievērojama uzņēmuma telpas decembrī.

Maska ir ne tikai statisks objekts. Maska ir garīgs process, materializācija, pārtapšana, transformācija un atgriešanās pie sevis – jau cita.

Māksliniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma glabātāja Gunta Terēzija bija ilggadēja līdzgaitniece Mākslas akadēmijas karnevālu gaitās. Guntas maskas un tērpi balstās mirdzošā karnevāliskumā un fantāzijā.

Esmu priecīga, ka aizrautībai ar maskām pievienojas arī māksliniece, restauratore un pedagoģe Evita Skrebinska. Evitas veidotās maskas saķņojās tautas tradīcijā un teātrī.

Izstādē aplūkojamas apmēram 40 maskas, tērpi, aksesuāri; 12 masku fotogrāfijas un 12 masku zodiaka zīmējumi. Gandrīz visas izstādē redzamās maskas ir piedzīvojušas savu izspēli. Ieskatu masku izspēles video var gūt pievienojoties internetam no anotācijās norādītajiem QR kodiem.

Ielūdzam ielūkoties košajā un teatrālajā masku pasaulē.

Masku darināšanas procesu iespējams redzēt te - Mākslas studijas "VĒJA PUĶE" YouTube kanālā https://www.youtube.com/@MakslasStudijaVejaPuke






Ar cieņu, Sandra Sabīne Jaundaldere.