„Balāde par
aizbēgušo putnu” attēlo būri, bet tam līdzas ir arī atslēdziņa, kuras slēdzene
simbolizē prātu, bet atslēgas acī slēptā sirds – mīlestību. Būris var būt ne
tikai citu griba, bet arī pašu izvēle un muļķība. Atbrīvot no tā var tikai
sirds un prāta savienība.
Laipni lūdzu mākslas emuārā. Te apkopotas ziņas vizuālās mākslas jomā un performancē. Ilustrācijai un literatūrai veltīti atsevišķi blogi! //////////////// Welcome to the art blog. Here you will find information about visual arts and dance performance. ///////////////// Separate blogs dedicated to illustration and literature : sandrasabineillustration. blogspot.com and sandrasabinelitera.blogspot.com
Lapas
- Sākumlapa
- Par mani
- Portfolio
- Notikumi un saites
- Intervijas
- Mākslas studija VĒJA PUĶE
- Video performances
- Portreti
- Dzīvnieki
- Gleznas bērnistabai
- Ainavas
- Ziedi
- Gleznas interjerā
- Keramika
- Sienu gleznas
- MASKAS
- Grafiskais dizains
- Animācija
- Ex libris
- Akti
- Ilustrācijas
- Skices
- Tenerife
- Video montāža
- Tortes
- BROŠAS
- Scenogrāfija un tērpi teātrim
- Gleznas KALNU VĒJŠ. KALNU ZIEDS
- ALESSANDRO DĀRZS.Gleznas
- KAMPŪRIJAS STĀSTI UN PASAKAS. Grāmata, zīmējumi, video
- AUSTRUMI.RIETUMI. Lielformāta gleznas
- BALTAIS BRUŅINIEKS. Zīmējumi, grāmata, atklāšana,dziesmas
- Krāsojamā pasaku grāmata JUTIS SAJŪTIŅŠ ...
- MĒNESS LĀSĒS. Zīmējumi, video.
- Raudošās SIRĒNAS. Zīmējumi
- SIEVIETES DIENASGRĀMATA. Zīmējumi
pirmdiena, 2021. gada 4. oktobris
Mākslinieču grupas 4ELEMENTI izstāde "Sieviešu Lietas". Jumpravas Kultūras nams. / Exhibition "Women's Affairs" of the artist group 4ELEMENTI. Jumprava Culture House.4.-29.10. 2021.
svētdiena, 2021. gada 19. septembris
Multimākslas izstāde "M-EJA. Masku dEJA un dzEJA". Lielvādes Kultūras nams. 18.09.2021./Multi-art exhibition "M-EJA. Mask DANCE and POETRY". Lielvāde Culture House. 9/18/2021
Fotogrāfija / Maskas / Tērpi / Saspēle / Deja / Dzeja. *
Photography / Masks / Fashon / Performance / Dance / Poetry.
ANITA SAKA ( 1979). Fotogrāfe, foto kluba „Ogre” dalībniece, vairāku foto personālizstāžu autore, piedalījusies vārākās grupu fotoizstādēs. Vadījusi foto pulciņus Lielvārdē un Ogrē. Anitas fotogrāfijas iekļautas vairākos fotogrāfiju albūmos par Latviju.
„Fotoizstādi veidoju
iedziļinoties mākslinieces Sandras Sabīnes Jaundalderes radīto tēlu pasaulē,
kas raksturo dažādas sievietes iekšējo kaislību, sajūtu un pārdzīvojumu
manifestācijas. Masku raksturus tiecos atklāt, izmantojot rotaļās ar garo un
dubulto ekspozīciju – tādas fotogrāfiskās metodes, kurās nejaušība ir
instruments, kas ļauj materiālam pašam atklāt tā iekšējo dabu un pārāk
neuzspiest realitātes zīmogu. Pārdabiskums ir galvenā masku ideja, tādēļ to
fotogrāfiskajā atveidojumā centos ietvert kādas smalkas un trauslas matērijas
klātbūtni.
Pateicoties tam, ka
pati māksliniece iejutās tēlos un kļuva par masku idejas atveidotāju, darbs
ritēja viegli, plūstoši, ar savstarpēju sapratni.
Paldies pašai masku
autorei par brīnišķīgo plastiku un modelim Edgara, kas ļāva izstādē iekļaut
arī vīriešu masku atveidus.
Jūsu Anita Saka.”
SANDRA SABĪNE JAUNDALDERE (1966).
Sadarbība ar lielisko
foto mākslinieci Anitu Saku vienmēr izvēršas auglīga un aizraujoša. Uzrunāju
Anitu kopdarbam, kad nolēmu masku un tērpu kolekcijai pievienot fotogrāfijas.
Anita foto sesijai izvēlējās Venēcijas tipa maskas. Kopā ar Edgaru, kā modeļi,
uzņēmāmies masku un tērpu iedzīvināšanu. Neraugoties uz masku īpatnību slēpt
sejas mīmiku, Anitas radītās fotogrāfijas ir dziļi aizkustinošas, kustībās
dzīvīgas, dejas un pārdzīvojuma pilnas. Lai izceltu dažādās sievišķības
manifestācijas, nolēmām papildināt katru no tām ar dzejas rindām. Tā tapa šī
unikālā masku, dzejas, dejas, aktieriskas saspēles un fotomākslas sintēze. Manā
sajūtā maskas ir pārtapšana, izlavīšanās no sava es un uzdrošināšanās
ielūkoties apslēptajā. Maska vienlaikus sargā, apgrūtina un izmaina valkātāju.
Valkājot maskas mēs visi esam iepazinuši katrs savu „ne es” un apjautuši „īsto
es”, ieraudzījuši līdzīgas pārmaiņas līdzcilvēkos. Ne vienmēr tas ir bijis un
ir patīkami, un tomēr katram sabiedrībā eksistējošam fenomenam ir vairāki
aspekti. Šoreiz piedāvājam masku kā sievietes esamības alegorisku manifestāciju
– pilnu emocijām, sajūtām, iedomām, ilūzijām …, bet skaistu. Protams, sievietei
līdzās ir arī dievišķais, cita sieviete un vīrietis. Daudzas fotogrāfijas un
maskas šoreiz vēl palika aiz ietvara. Ne visu var un vajag pateikt. Reizēm
sievišķais nozīmē arī noslēpumu un klusēšanu. Gaišu rudens prieku vēlot,
Jūsu Sandra Sabīne
Jaundaldere”
Fotogrāfijas: Anita Saka.
Maskas un dzeja: Sandra Sabīne Jaundaldere.
Modeļi: Edgars, Sandra Sabīne.
1.Pavadone.
Acu zīles dziļākas par Dantes elli
Liktens dieviete izauž
Skropstas un mežģīnes.
Ko apmātie redz? Tukšumu savu,
Mirguļus, burvīgu lelles seju.
*
2. Nojauta.
Miglā apjautu atspulgu savu.
Lūdzu tam - esi man māsa!
Apskauju tevi, augums kā tīmeklis.
Tu šajā vietā neesi vairs.
3. Iekāre.
Tūkstoš sudraba stīgām debesis izšuj.
Savu skaistumu, daiļā,
Turi aiz atslēgas … šonakt.
*
4. Neziņa
Kad nomaldi mulsina,
Klaidonis vējš, ilgas un alkas.
Nenāc man rādīt pareizo ceļu,
Mums nebūs pa ceļam.
*
5. Lepnība
Sargāšu, nosargāšu
Lielāko dārgumu -
Valdnieces purpurs un zelts,
Lauvenes ķermenis!
Asnagu skrapstoņa sausa.
Nemana augumu liegu
Kā savvaļas tulpi.
*
6. Skumjas
Kad iešu projām, es palikšu
Kādā ēnā putekļiem klātā,
Kad iešu projām es palikšu,
Tavā sirdī, ne tavā prātā.
*
7. Vaina
Vai tu mierināsi mani,
Kad es raudāšu pēc tevis?
Vai es mierināšu tevi,
Kad tu raudāsi pēc manis?
- Nē - teica Vaina,
- Mierinās asaras.
*
8. Viltība.
Vai minēsi? Vai prāts par vāju?
Trīs reizes vari minēt, kur es gāju.
Tas viegli, bet es tevi vilšu.
Tu tikko teiksi – tur!
Bet vieta tukša,
Es – nekur.
*
9. Vientulība
Tumšā istabā, tik tuvu, ka sāp,
Mēs paejam garām viens otram.
Tumšu istabu ekrāni
Aizliedz mums vienam otru.
Tumšu istabu ekrāni,
Un pikseļu galaktikas.
Tu esi tik tālu kā Betelgeize
Kaut kur Oriona zvaigznājā.
*
10. Ilgas
Tur naktī pie Tumsas upes
Es biju viena.
Tikko uzsalis ledus
Un plāna kārtiņa sniega
Līdz pamalei.
Tik viegli aizskriet pa to
Tieši debesīs…
Tonakt tu izglābi mani
Bez pieskāriena…
Vien esamība tava.
*
11. Līgava
Gribēja ziedu vainagu,
Nodejot deju saldu.
…
Redzēju medījam vanagu,
Atradu spalviņu baltu.
*
12.Kvēle
Uguns kvēlei
Tu nepavēli,
Tā pavēl tev.
Ja teiksi, ka ne,
Meli!
*
13. Dīva
Žilbos vizuļos ūdens,
Zvīņas maciņos
Piemāna lēti – viss tev reiz būs!
Vai tu man netici? Smaidi?
- Izstāsti laimīgu pasaku!
- Gaidi, vien, gaidi! :)
*
Izstāde "M-EJA" notika modes pēcpusdienas "Krāsu sakaņas ietvaros". Modes pēcpusdienā apbrīnojām burvīgos tērpus un iejutāmies modeļu lomās.
The exhibition "M-EJA" took place in the fashion afternoon "Within the Sound of Color". In the fashion afternoon, we admired the charming costumes and felt like models.
Iztāde "M-EJA" Lielvārdes Kultūras nama foajē. Mirklis pirms.
pirmdiena, 2021. gada 23. augusts
Personālizstāde "Kalnu Vējš. Kalnu Zieds", Jumpravas Kultūras nams, 16.08 -30.09.2021.
Par izstādi „Kalnu Vējš. Kalnu Zieds”.
Gleznojumu cikls balstās uz literāra darba - leģendas par mīlestību „Kalnu Vējš, Kalnu Zieds” tekstu. Gleznu tapšanā atbalstu sniedza AKKA/LAA Autoru stipendija.
Mani vienmēr valdzinājusi mītiskā pasaules aina un apziņa, ka cilvēces garīgo pamatu veido vienots informācijas lauks. Nav svarīgi, kādus vārdus un valodu lietojam. Pamats ir kā zeme, uz kuras balstās mūsu kājas, kā ūdens, kuru dzeram. Pirmais impulss bija ceļojums uz Indijas Himalajiem. Vēlāk nāca senās Šumeras iespaidi, kurus guvu no artefaktiem Berlīnes muzejā. Sāku rakstīt grāmatu 2012. gadā. Rakstīšanas laikā izdzīvoju gan laimes, gan dziļa izmisuma, krīzes, vilšanās un skumju brīžus. „Kalnu Vējš. Kalnu Zieds” bija mans glābiņš. Es nokļuvu un brīdi strādāju zemē, kura atgādināja grāmatas leģendu pasauli. Pabeidzu un ilustrēju manuskriptu 2021. gadā, pašlaik meklēju iespējas publikācijai.
Gleznu sērija, līdzīgi kā savītie dievību un cilvēku mīlestības stāsti, norisinās mītiskā, tālā zemē, kura nogrimusi pagātnes okeānā kā neatrodamā Atlantīda. Kad rakstīju, man bija tikai nojausma, ka dzīvojam vienotā mītiskā telpā. Šodien varu teikt - meklējumi rakstos, ceļojumi un atradumi to ir apliecinājuši.
Vēja un Zieda mīlestības leģendā pāri debesu jumam un zemei guļ visuvarenais dievs Hiarta, no kura ausīm reiz izkāpa divas lielās pirmmātes – Ava Ūdens un Guns Uguns. Kas esam mēs - cilvēki? Leģenda teic, ka Ūdens radības, kuras nievājot savu īsto pirmmāti, pielūdz un godā neīsto – Uguni, kurai ir bīstama daba. Varbūt tajā slēpjas mūsu ciešanu sakne? Leģendu virkne meklē atbildes uz šo un citiem jautājumiem.
Gleznu ciklu izveidoju kā spēles atklātnes, kuras var jaukt vietām un, uzdodot atbildi, izvilkt kādu no aizklātām atklātnēm. Var arī spēlēt pasaku stāstīšanas spēli, ieraugot uzgleznotajos tēlos to arhetipisko nozīmi.
Grāmatas radītajā pasaulē viss notiek, kā liktenis lēmis. Dzīvē mums aizvien ir sava izvēle. Jautājums ir par to, kurš sacer pasakas - mēs vai Liktenis? Man patīk to darīt pašai.
Ar lielu prieku atceros lielisko, ilgi gaidīto svētku brīdi - izstādes atklāšanu Jumpravas Kultūras namā, 21.08.2021.
Paldies izstādes AKKA/LAA, palīgiem, mīļajiem viesiem, mākslas interesentiem un Kultūras nama darbiniekiem. Izstāde izvietota 2 telpās, un apvieno 28 gleznas.
Foto ieskats un video radīts, lai iemūžinātu šo īso svētku mirkli un dalītos ar mīļajiem tuviniekiem, draudzenēm, draugiem, kolēģiem un meitai, kuri nevarēja būt klātesoši.
Sūtu sirsnīgus sveicienus arī draugiem Tenerifē, Indijā un citur plašajā pasaulē.
Izstāde apskatāma darba dienās 10.00-15.00, līdz 30.09.


















