pirmdiena, 2021. gada 23. augusts

Personālizstāde "Kalnu Vējš. Kalnu Zieds", Jumpravas Kultūras nams, 16.08 -30.09.2021.

 

Par izstādi „Kalnu Vējš. Kalnu Zieds”.

Gleznojumu cikls balstās uz literāra darba - leģendas par mīlestību „Kalnu Vējš, Kalnu Zieds” tekstu. Gleznu tapšanā atbalstu sniedza AKKA/LAA Autoru stipendija.

Mani vienmēr valdzinājusi mītiskā pasaules aina un apziņa, ka cilvēces garīgo pamatu veido vienots informācijas lauks. Nav svarīgi, kādus vārdus un valodu lietojam. Pamats ir kā zeme, uz kuras balstās mūsu kājas, kā ūdens, kuru dzeram.  Pirmais impulss bija ceļojums uz Indijas Himalajiem. Vēlāk nāca senās Šumeras iespaidi, kurus guvu no artefaktiem Berlīnes muzejā. Sāku rakstīt grāmatu 2012. gadā. Rakstīšanas laikā izdzīvoju gan laimes, gan dziļa izmisuma, krīzes, vilšanās un skumju brīžus. „Kalnu Vējš. Kalnu Zieds”  bija mans glābiņš. Es nokļuvu un brīdi strādāju zemē, kura atgādināja grāmatas leģendu pasauli. Pabeidzu un ilustrēju manuskriptu 2021. gadā, pašlaik meklēju iespējas publikācijai.  

Gleznu sērija, līdzīgi kā savītie dievību un cilvēku mīlestības stāsti, norisinās mītiskā, tālā zemē, kura nogrimusi pagātnes okeānā kā neatrodamā Atlantīda. Kad rakstīju, man bija tikai nojausma, ka dzīvojam vienotā mītiskā telpā. Šodien varu teikt - meklējumi rakstos, ceļojumi un atradumi to ir apliecinājuši.

Vēja un Zieda mīlestības leģendā pāri debesu jumam un zemei guļ visuvarenais dievs Hiarta, no kura ausīm reiz izkāpa divas lielās pirmmātes – Ava Ūdens un Guns Uguns. Kas esam mēs - cilvēki? Leģenda teic, ka Ūdens radības, kuras nievājot savu īsto pirmmāti, pielūdz un godā neīsto – Uguni, kurai ir bīstama daba. Varbūt tajā slēpjas mūsu ciešanu sakne?  Leģendu virkne meklē atbildes uz šo un citiem jautājumiem.

Gleznu ciklu izveidoju kā spēles atklātnes, kuras var jaukt vietām un, uzdodot atbildi, izvilkt kādu no aizklātām atklātnēm. Var arī spēlēt pasaku stāstīšanas spēli, ieraugot uzgleznotajos tēlos to arhetipisko nozīmi.

Grāmatas radītajā pasaulē viss notiek, kā liktenis lēmis. Dzīvē mums aizvien ir sava izvēle. Jautājums ir par to, kurš sacer pasakas - mēs vai Liktenis? Man patīk to darīt pašai.

Ar lielu prieku atceros lielisko, ilgi gaidīto svētku brīdi - izstādes atklāšanu Jumpravas Kultūras namā, 21.08.2021.

Paldies izstādes AKKA/LAA, palīgiem, mīļajiem viesiem, mākslas interesentiem un Kultūras nama darbiniekiem. Izstāde izvietota 2 telpās, un apvieno 28 gleznas. 

Foto ieskats un video radīts, lai iemūžinātu šo īso svētku mirkli un dalītos ar mīļajiem tuviniekiem, draudzenēm, draugiem, kolēģiem un meitai, kuri nevarēja būt klātesoši.

Sūtu sirsnīgus sveicienus arī draugiem Tenerifē, Indijā un citur plašajā pasaulē. 

 Izstāde apskatāma darba dienās 10.00-15.00, līdz 30.09. 











Kopā ar Jumpravas Kultūras nama direktori Zani Skrauču.




Izstādes reizē ir arī Orākula kāršu izmēģināšana. Mums padomā nopietni jautājumi. Lai gan uzskatu, ka šīs kārtis ir spēle, mēs saņēmām pilnīgi nopietnas atbildes, kuras ļāva mums ielūkoties nākotnē.


Četratā pirmo reizi izspēlējām arī stāstnieku spēli. Šoreiz tā bija mazliet sadzīviska pasaka ar laimīgām beigām. 



Izstādes atklāšanas video. Stāstījums par dažām no izstādes gleznām.


 

Kopā ar Lielvārdes tautas tradīciju kopu "Austras Koks". 18.09.2021.



Tautas tradīciju kopa "Austras Koks" nāk kopā kopš 2010. rudens. Rit 11. gads. Šoreiz esam pulcējušies izstādē pie gleznas "Austra" - mītiskās austošās - rietošās blāzmas dievietes. 



Lai košs un drošs rudens, mīļie draugi! Paldies jums! Bija laimīga diena.