Izstāde KARNEVĀLA UN TAUTAS TRADĪCIJU MASKAS. Mencendorfa nams, Rīga. 29.12.2023. - 23.02.2024.

Izstādes "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" karnevālā viesi bija aicināti ierasties brīvi izvēlētās maskās. 

Izstādes svinīgajā  atklāšanā mākslinieces Gunta Terēzija - maskā "Ragana", Evita Skrebinska - maskā "Zaķītis", Sabīne - maskā "Varžu ielas princese", Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere - maskā "Laimes Lācis".

Čigāniete meklē savam bērnam tēvu. Kurš katrs nederēs. Vajag īstu!

Karnevāla viesi bija arī tautas tradīciju maskas "čigani" no Tautas tradīciju kopas "Austras Koks" un "Ogres Danču kluba".

Tautas tradīciju maska "Garā sieva" gatava pamācīt un izdancināt vai ikvienu.

Vakara noslēgumā muzicēja gleznotājs, grafikis un mūziķis Einārs Kvilis. Notika maskas performance "Dievietes Izīdas deja mieram un mīlestībai". 20.01.2024. 

Ejot "Pastaigā ar Beatriči" stāstījām un ieklausījamies masku, karnevālu un mūsu dzīves stāstos. Beatriče bija Dantes Aligjeri mūza un galvenā varoņa pavadones tēls poēmā "Dievišķā komēdija". Izraudzījāmies Beatriči kā pavadones ideālo tēlu mūsu masku izstādei. Paldies Beatričes viesiem.Pastaiga notika 18.02.2014.

Acu zīles

Dziļākas par Dantes elli.

Liktens dievība izauž

Skropstas un mežģīnes.

Ko apmātie redz?

Tukšumu savu,

Mirguļus,

Burvīgu lelles seju.

 Izstādes saknes iesniedzas studiju gados Mākslas akadēmijā, draudzībā, akadēmijas karnevālos, Venēcijas iespaidos un tautas tradīcijā.

Izstādē skatāmas apmēram 40 maskas, tērpi, aksesuāri; arī zīmējumi un fotogrāfijas.

Maskas tapušas 20 gadu periodā.

Izstādē var iepazīties arī ar versiju - tradicionālo masku gājiens kā Zodiaks.

Redzēt "Gaismas Pūķi",kuru līdz šim skatījuši vairāk kā 11 000 cilvēku.

Izmantojot QR kodu iespējas, noskatīties masku performanču video savos telefonos.

Ieskats izstādes iekārtošanā.

Te varat ielūkoties intervijā, kura notika 2015.gadā saistībā ar maskošanos. Intervēja Guna Kārkliņa.

https://nra.lv/horoskopi/133846-astrologija-maskesanas-un-zvaigznes.htm

Sižets no  LTV RUS LSM https://www.youtube.com/@RUSLSM

Sižetu veidoja žurnāliste Jelena Vihrova un oprerators Nikolajs (Николай Бастанжиев).

Videopastaigas izstādē "Karnevāla un tradīciju maskas". Mencendorfa nams, 2024. gada janvārī.

Maskas deja. Dievietes Izīdas/ Inanas/ Ištaras deja mieram un mīlestībai ir nodejota divas reizes 2014. gadā dzejas lasījuma "Balts" ietvaros Lielvārdē un 2024. gadā izstādes "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" karnevālā Rīgā.

Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu dievete Izīda/ Astarte/ Ištara/ Inana ir mīlestības un kara dieviete. Tās pieri rotā Pusmēness un Rīta/Vakara zvaigzne - Venēra. Maska veidota karnevālam, izstādīta izstādē un piedalījusies performancēs 2014. un 2024. gadā. Izīdas deja nomāc karu, nomierina, savāc saplosītās mīlestības lauskas un dara to atkal pilnīgu. Performance noritēja 20.01.2024. Izstādē "Karnevāla un tautas tradīciju maskas" Mencendorfa namā, Rīgā.

Dejas otro performanci papildināju ar neparasta cilvēka - ēģiptiešu dizaineres un sieviešu tiesību aizstāves Nouran Salah aizkustinošo dāvanu - šķindināmajiem zvaniņiem. 

Maska ir atjaunota, jo pirmā maska un tērps gāja zudībā.

 Muzika - Einārs Kvilis. Deja un maska - Sandra Sabīne Jaundaldere. Video - Evita Skrebinska.

2014. gada performance.

Intervija (krievu valodā) Radio arhīvā. Intervēja Jelena Vihrova. 

https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/domskaja-ploschad/vistavka-masok-v-dome-mencendorfa.a186880/

Masku spēles. Aizklājot ikdienā atklāto, atklājas ikdienā aizklātais.

Par masku tradicionāli uzskata sejas aizsegu, kurš nosedz seju, atklātas atstājot tikai acis, atveres degunā un, ja nepieciešams, muti. Maskas nosacījums ir sejas aizklāšana. Masku darināšanai pievērsos pēc Latvijas Mākslas akadēmija absolvēšanas 2001. gadā, kad LMA atjaunojās karnevālu tradīcija. Tā tapušas gandrīz 20 venēciešu tipa maskas. Šis masku tips, apvieno atsvešinātu, nepieejamu cēlumu, noteiktu skaistuma ideālu un klusēšanu. Šo masku lūpas ir slēgtas.

 Lai izveidotu šādu masku, nepieciešams veidot matrici no māla, plastikas vai ģipša. Uz matrices klāj papīra un līmes kārtas, krāsojumu, izvēlas rotājumu, darina matus. Šuj vai piemeklē tērpu un aksesuārus.

Bet sākotnēji, protams, ir nojauta par veidojamo tēlu, un tajā nav nejaušību.

Izvēlēto tēlu atpazīstu un veidoju tā seju, saprotot, ka vēlos būt šajā tēlā, jo esmu apzinājusies sevī šī tēla īpašības.  Maskošanās laikā tās tiek izdzīvotas, izspēlētas un noliktas malā. Vien retu reizi notiek atgriešanās pie jau izdzīvotās maskas. Tas var nozīmēt to, ka īpašības aizvien ir aktuālas un traucē virzīties tālāk.

2010. gadā Lielvārdē izveidoju Tautas tradīciju kopu „Austras Koks” un sāku apgūt tautas tradīciju. Tā ietvēra arī maskas. Tradīciju masku arhetipiskais vēstījums ir spilgti izteikts un var tikt risināts ar teatrālu uzvešanos un humoru. Šo masku neatņemama daļa ir runāšana, dziedāšana, spēle. Šo masku mutēm būtu jābūt atvērtām, tomēr gadās arī, ka tā nav, kas varētu nozīmēt tēla introvertumu – izvairīšanos no skaļām aktivitātēm.

Iedvesmu un informāciju par maskām esmu guvusis mācību ceļojumos uz Itāliju, Grieķijas muzejos, masku festivālā Ladakā, Indijā, Velnu muzejā Lietuvā, masku festivālos un gājienos Latvijā.

Veidoju masku videoperformances, kuras skatāmas YouTube kanālā @sandrasabineart un masku darināšana kanālā @MakslasStudijaVejaPuke.

Manā pieredzē ir lekciju par maskošanās tēmu prezentēšana, kuras noslēdzu dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties masku un iejusties tēlos, dejot ar tām. Reizēm tā bija patiesi pārsteidzoša pieredze gan maskotājam, gan vērotājam.

2014. gadā radīju savu versiju un zīmējumus par tradicionālo masku gājienu kā zodiaku, kurā katrai zīmei atbilst tradīciju masku tēls. Cikls publicēts "Amrutas" kalendārā 2015. Ieskats versijā – intervija tika publicēta žurnāla „Praktiskā astroloģija” Nr. 15. 2015. 

2020. gadā ar fotomākslinieci Anitu Saku, pateicoties Lielvārdes Attīstības fonda atbalstam, radījām masku tēlu fotogrāfijas izstādei „MEJA – Maska, Dzeja, Deja” Lielvārdes KN.

2021/22 gada ziemā, COVID ēnā, notika izstādes vitrīnās KN „Rīgava” Salaspilī un Lielvārdes KN. Aktīvi pievērsos masku video performancēm. Aizsāku mitoloģisko masku ciklu.

2023. gadā tapa „Gaismas Pūķis” – pūķa maska ar 10 m garu asti, kurš bija starojošs objekts „Spoku Nakts Takas ģimenēm”, Nometnes „Mellene” organizētajā pasākumā Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī, kur to aplūkoja 11 000 pasākuma apmeklētāju. "Gaismas Pūķis" priecēja darbiniekus, un guva atzinību arī rotājot kāda ievērojama uzņēmuma telpas decembrī.

Maska ir ne tikai statisks objekts. Maska ir garīgs process, materializācija, pārtapšana, transformācija un atgriešanās pie sevis – jau cita.

Māksliniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma glabātāja Gunta Terēzija bija ilggadēja līdzgaitniece Mākslas akadēmijas karnevālu gaitās. Guntas maskas un tērpi balstās mirdzošā karnevāliskumā un fantāzijā.

Esmu priecīga, ka aizrautībai ar maskām pievienojas arī māksliniece, restauratore un pedagoģe Evita Skrebinska. Evitas veidotās maskas saķņojās tautas tradīcijā un teātrī.

Izstādē aplūkojamas apmēram 40 maskas, tērpi, aksesuāri; 12 masku fotogrāfijas un 12 masku zodiaka zīmējumi. Gandrīz visas izstādē redzamās maskas ir piedzīvojušas savu izspēli. Ieskatu masku izspēles video var gūt pievienojoties internetam no anotācijās norādītajiem QR kodiem.

Ielūdzam ielūkoties košajā un teatrālajā masku pasaulē.

Masku darināšanas procesu iespējams redzēt te - Mākslas studijas "VĒJA PUĶE" YouTube kanālā https://www.youtube.com/@MakslasStudijaVejaPuke

Ar cieņu, Sandra Sabīne Jaundaldere.

"Spoku Nakts Takas ģimenēm". 27. un 28.10.2023. Vides objekts "Gaismas Pūķis".

Biju pagodināta piedalīties "Nometne Mellene" organizētajā "Spoku Nakts Takas ģimenēm",

 kura notika Nacionālajā Botāniskajā darzā Salaspilī. Pēc iegādāto biļešu statistikas datiem pasākumu apmeklēja apmēram 11 000 cilvēku.

Mākslas studijā "Vēja Puķe" ir darbīga un "pūķīga" noskaņa.

 Aste solās būt gandrīz 10 metrus gara.

 "Gaismas Pūķis" tapšanas gaitā ir ticis līdz pirmajai astes pielaikošanai. Nu nav vēl īsti pa prātam. :)

Visā krāšņumā uzmirdzēs Nakts Takās. Lai silti un Gaiši.

Kalnu Vējš * Kalnu Zieds. Video 2023.

 

Mākslinieku sadraudzības 4ELEMENTI plenērs "Kukurūzas Ziedi", Rēzekne 17.- 19.07.2023.

 Kā ik gadu, arī šovasar pulcējāmies, lai kopā gleznotu. Bijām nepilnā sastāvā, laiks mums dāvāja tikai īsus brīžus, tomēr tie nāca priecīgi un neaizmirstami koši. Tapa gleznas un performance "Kukurūzas ziedi" jeb "Cornflowers". Radošu un iedvesmas pilnu vasaru. Lai ir laiks gan mākslai, gan kopā būšanai. 

Skurbinošais un dāsnais vasaras pilnbrieds mūs mazliet piemāna, sūtot lietus mākoņus.

Gatavojoties perforamancei "Cornflowers". Iedvesmai - vakardienas saulrieta gājiens pāri kukurūzas laukam, košie tērpi, atkalsatikšanās prieks, gleznas un lietus, lietus, lietus.

Lietusgāzes atvēlēja gleznošanai vien pāris stundas pirms saulrieta, kad ēnas stiepjas garas un zilas, debesis krāsojas maigā aprikožu tonī, bet uz vakariņu galda aicinoši smaržo tiko plūktu pelašķu tēja.

"Vakara gaisma. Ceļš mājup" ( audekls/eļļa, 60X70, 2023).

Performance "Cornflowers"

Scenogrāfija un tērpu skices teātrim. Drāma un komēdija.

 Scenogrāfija un tērpu skices Džona Patrika lugai "Dīvainā misis Sevidža". Jaunjelgavās Spēlmaņi. Režisors Kārlis Lišmanis. Pirmizrāde 26.07.2024. Jaunjelgavā.

Izrādes skatuves konceptam iecerēju veidot vienlīdz sterilu un mājīgu vidi - patvērumu, kurā reti ielaužas ārpasaules skarbie vēji, toties iemītnieki spēj veidot sapratnes un mīļuma pilnu gaisotni.

Krāsas izvēlējos neitrālas, skatuves risinājumu - iespējami vienkāršu, jo iestudējums plānots arī ceļojošs. 

Tērpu akcents ir galvassegas jeb "putni galvā".

Tērpu skicēs iezīmēju 3 grupas :

1) pasaulīgos, it kā normālos, praktiskos cilvēkus ( politiķis, ierēdnis, sabiedrības dāma).

Tērpus skicēju lietišķā stilā.

2) klīnikas pacientus, it kā trakos, nepraktiskos cilvēkus ( mūziķis, māklsiniece, bibliotekāre, matemātiķis, māmiņa).

Romantiskus, saskaņotos pasteļtoņos.

3) Slimās sabiedrības ārstus, dziedniekus ( klīnikas ārste, māsiņa-līgava, mecenāte).

Baltos tērpos.

Viskomplicētākais tēls ir misis Sevidža. Viņas balto tērpu veidoju ar asociāciju par gudra un veikla austrumu cīnītāja apģērbu, kurš jau ieguvis melno jostu. Viņas cepure pasvītro maskēšanos un ietver  ienaidnieka maldināšanas elementu - "Neņemiet mani nopietni, esmu traka", tomēr lugas gaitā, pateicoties misis Sevidžas neparastajai rīcībai un jauno draugu atbalstam,  tieši "normālie" sāk uzvesties kā trakie. Savukārt "trakie" atklājas kā cilvēces labākā un patiesākā daļa. 

Bija liels prieks un bauda veidot skices šai lugai un azartiskajam kolektīvam.

Lugas fragmenti.

Scenogrāfija un tērpu skices Ineses Tālmanes lugai "Pumpurs - ceļš uz Lāčplēsi". Režisors Kārlis Lišmanis. Pirmizrāde 22.06.2023. Lielvārdē. 

Lielvārdē Jāņus ielīgosim 2023. gada 22. jūnijā ar Lielvārdes teātra pirmizrādi “Pumpurs - ceļš uz Lāčplēsi". Lugas autore ir lielvārdiete Inese Tālmane, un iestudējums veltīts tautas eposa “Lāčplēsis” 135. dzimšanas dienai.

Režisors - Kārlis Lišmanis.

Kustību režisore - Sarmīte Mončaka.

Scenogrāfija un tērpi - Sandra Sabīne Jaundaldere.

Mūzikas autors - Modris Krūmiņš.

Sufliere, izrādes vadītāja - Aina Klieče.

Gaismu mākslinieks – Jānis Rudzītis.

Galdnieks - Jānis Brikulis.

Šuvēja - Dace Šīmane Kalnozola.

Izrādes režisors Kārlis Lišmanis.

Māra Rožāna fotogrāfijas.

Lomās:

Lāčplēsis – Andris Matesovičs.

Andrejs Pumpurs – Kaspars Kalniņš.

Ede – Sintija–Ieva Žuga.

Līze – Vita Mazitāne - Pikšena.

Kā arī - Irēna Arāja, Rolands Elksnītis, Jānis Jansiņš, Maija Jaudzeme, Zane Kairiša, Oskars Kļava, Andris Latkovskis, Loreta Margēviča, Guna Mendziņa, Kristers Rudzītis, Salvis Tālmanis.

Izrādē piedalās folkloras kopa „Josta”, vadītāja - Ilze Vecmane.

Pēc izrādes visi aicināti uz danču vakaru Spīdalas saliņā kopā ar folkloras kopu “Josta”, “Ogres danču klubu” un “Brīvajiem danču muzikantiem”.

Izrādes ieskats.

Izrādes video.

Video un montāža: Ainārs Spulis.

Piezīmes un pārdomas. Pirms un pēc.

"Man bija liels prieks un gods piedalīties Ineses Tālmanes lugas "Pumpurs - ceļš uz Lāčplēsi" vizuālā ietērpa un vides tapšanā. Ar lielu pietāti piegāju gan lugā atainotajam laikmetam, dramaturģes iecerei, režisora idejām, materiālajām iespējām ieceri realizēt un aktieru līdzestībai. Apsveicami, ka pamatos tas ir izdevies, un izrāde veido monolītu, nopietnu koptēlu. Ieceres pamatā bija melnbaltas fotogrāfijas noskaņa, ar atsevišķiem sarkanā akcentiem, vienkāršība, skaidrība telpas elementu apjomos. Tērpu materiāls - lins. Papildinošos aksesuārus, kuru trūkst tērpu kompektācijā  - vainagus, vīriešu bikses, apavus, zeķes nepieciešams izvēlēties atbilstošus tērpam un izvairīties no, šajā gadījumā liekās,  krāsainības. 

Nozīmīgs scenogrāfijas elements ir zīmes, kuras tika mainītas, lai pasvītrotu katras ainas būtību.

Kubi izgatavoti no finiera. Raksts izzāģēts. Tas atrodas tikai uz kubu sānu malām. Kubiem būtu jābūt gana viegliem, lai tos izrādes laikā viegli pārvietotu, un gana izturīgiem, lai uz tiem varētu droši sēdēt.

Kubi ir 5. 45X45X45. Tiek lietoti kā krēsli vai būvniecības elementi.

Svarīgi, lai raksts - zīme, kura pavērsts uz skatītāju saskanētu ar izrādes ainu.

Kāzu ainā - Jumis.

Kapu ainā, nāves un bēru ainās - stateniskais Māras krusts.

Pumpura karai gaitu un kritiķu runas laikā - slīpais Māras krusts.

Mīlas un greizsirdības ainās - Zaltis.

Lielā taisnstūra prizma. Izgatavota no finiera. Raksts izzāģēts. Tas atrodas tikai

uz prizmas šaurākajām virsmām. Prizmai būtu jābūt gana vieglai, lai tos

izrādes laikā viegli pārvietotu, un gana izturīgai, lai uz tās varētu droši sēdēt,

bet slimnīcas ainā arī gulēt. Izrādes pieminekļa ainā prizmu novieto vertikāli,

lai tā attēlotu pieminekli.

Uzslienot vertikāli, augšpusē būtu jābūt Ūsiņa - dzīvības zīmei.

Prizmas izmēri 180X75X45. Raksts atrodas un abām šaurākajām virsmām

180X45. Varētu meklēt iespēju beigu ainā izgaismot prizmu - pieminekli.

Paldies tērpu šuvējai Dacei Šīmanei Kalnozolai un galdniekam Jānim Brikulim, kuri strādāja pēc dotajām skicēm.

Paldies režisoram Kārlim Lišmanim, dramaturģei Inesei Tālmanei, kustību režisorei Sarmītei Mončakai lieliskajiem Lielvārdes aktieriem un visiem cilvēkiem, kuru darbs un azarts darīja izrādi iespējamu.

Paldies, Lielvārde! Paldies, mīļie lielvārdieši! Bija laimīgi būt kopā ar jums!" Sandra Sabīne.

Ieskats skicēs.

Pirmizrādes diena 22.06.23. Lielvādes Kultūras nams.

Scenogrāfija un tērpu skices Hermaņa Paukša lugai "Muitnieka māja". Jaunjelgavas Tautas teātris. Režisors Kārlis Lišmanis. Pirmizrāde. 29.07.2022. Jaunjelgavā.

Jaunjelgavas pilsētas svētki ietvaros 29. jūlijā plkst 19.30 Jaunjelgavas kultūras centrs lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Jaunjelgavas amatierteātra 'Jaunjelgavas Spēlmaņi' iestudētā H.Paukša luga “Muitnieka māja”.

Kā teic teātra režisors Kārlis Lišmanis: “Hermaņa Paukša luga  „Muitnieka māja” ir parodisks un neparasts stāsts par šodienas dzīvi. Izrādē asprātīgi mijas šodienīgi politikā izmantoti lozungi ar dažādiem demokrātijas izpratnes principiem. Uzskatu cīņas, intrigas, personīgo attiecību pārspīlējumi.

Mūsu Jaunjelgaviešu teātra iestudējums ir pilns humora un patiesības, jo sadzīvē daudzas lietas par kurām, mēs smejamies ir pilnas ar skaudro dzīves realitāti.”

Piezīmes un pārdomas. Pirms un pēc.

"Tērpus un scenogrāfiju iecerēju spilgtu, ironisku un mazliet izaicinošu. Izsaku lielu pateicību un apbrīnu  aktieriem, kuri vadoties pēc piedāvātajām skicēm un iespējām, piemeklēja un šuva tērpus paši. Liels prieks par režisora Kārļa Lišmaņa un "Jaunjelgavas spēlmaņu" azartisko un talantīgo veikumu, iedzīvinot dramaturga H. Paukša sirsnīgo komēdiju. Arī nepieciešamie scenogrāfijas elementi tika piemeklēti un veikmīgi integrēti, padarot skatuvi par mazu alku, krāsainu papīrīšu un iegribu virpuļviesuli.". Pateicībā un cieņā, Sandra Sabīne.

Fotogrāfijas no personīgā arhīva.

Pirmizrādes diena 29.07.2022. Jaunjelgavas Kultūras nams.

"Jaunjelgavai 375"  pilsētas svētkos. Pirms pirmizrādes.

Ieskats izrādes tērpu skicēs.

Lugas pirmizrādes video.