No studiju gadiem astoņdesmitajos gados atceros Mākslas dienas kā spilgtu festivālu, kurš plaši un dzīvīgi noritēja muzejos un pilsētas ielās. Vizuālā māksla tika bagātīgi pārstāvēta tās tradicionālajos veidolos un eksperimentos, kuri parasti nedzīvo ilgāk par ekpozīcijas brīdi. Žurnāli un avīzes ņirbēja no intervijām ar māksliniekiem un mākslas baudītājiem.
Kur tas viss ir šodien? Atmiņās, ahīvos, Letonikā? Tā ir pagātne. Pagātnē jutos laimīga piederēt mākslinieku saimei. Tagadnē - paviršības, merkantīlisma un iznīcības laikmetā, kurā izdzīvo stiprākais vai tas, kuram "biezāks maks un āda", uztveru mākslinieka sūtību kā neapskaužamu likteni. Priecājos par tiem, kuriem tā nav, un brīžiem kuros tā nav. Veroties uz Mākslas dienām kā kultūras fenomenu laikā, ar nožēlu jāsaka, ka kaut kas ir izmiris, bet process turpinās. Pēc gadiem redzēsim uz kuru pusi. Priecīgus svētkus!
Izstādē noteikti atradīsiet darbus, kuri iepriecēs sirdi. Būs arī tādi, kuri liks domāt un palīdzēt izdzīvot skumjas. Citādi jau no tām nevar atvadīties.
Mums ar tekstilmākslinieci un gleznotāju Leldi Braķi-Klaverī ir gods sveikt izstādes laureātu gleznotāju Aivi Pīzeli. Tas nozīmē, ka šogad MS galerijā sagaidīsim viņa personālizstādi.
Kopā ar māksliniecēm - draudzenēm. Svinam koši un pavasarīgi.
.jpeg)
Uz jūsu veselību, veiksmi un prieku. Citrons ar ūdeni un piparmētru.
Lai arī pēdējā gada laikā košas krāsas no maniem darbiem gandrīz pazudušas, šo darbu apzināti vēlējos radīt spilgtāku un atgriezties dzīves priecīgajā pusē.
No cikla "Ziedēšana". "Ziema. Orhideju ziedēšana jeb atspulgs senā spogulī". Orhidejas - no puķu pilnās palodzes, spogulis - no mātes, atspulgs - no manis.
Izstādē eksponēti arī ukraiņu mākslinieku darbi. Vērts izlasīt anotācijas.
.jpeg)
