Cikls "Ziedēšana". Gleznas, akvareļi.

 Akvareļi.

Cikls "Ziedēšana" uz šo brīdi ietver 4 akvareļus. "Pavasaris. Magnoliju ziedēšana" 2021., "Vasara. Magoņu ziedēšana" 2021., "Ziema. Orhideju ziedēšana. Atspulgs senā spogulī" 2022. un "Maijs. Sapņi" 2023.

"Maijs. Sapņi" ir sveiciens meitai. Kopš maija sākuma klejoju ar molbertu pa dārzu. Sāku ar ķiršiem un frosītijām, kuras pēc dažām dienām nokoda salna. Turpināju ar bumbieres ziediem, jau salnas skartiem, nomelnējušiem vidučiem, bet vēl baltiem. Košāko akcentu dāvāja narcises un kuplās tulpes, kuru sīpolus ik rudeni ierušinu zemē. Ēnā zem krūmiem salnu bija pārlaidušas arī zilās muskares. No kādas kopīgas pastaigas man saglabājusies jauka un mīļa meitas bērnības bilde - kā ziedu laumiņa, kuru iegleznoju zem frosītiju zeltainajiem kronīšiem. Viņas apģērbs todien bija rūtaina kleitiņa, ko reiz man bija šuvusi māte. 

Dzīve nav saulaina pļaviņa, kurā jauki pasēdēt zem ziedošiem zariem. Salnas kož un nokož. Dzīve nav glezna. Visi ziedi dārzā jau nobiruši, bet manā gleznā tie zied joprojām. Tur aizvien ir tas jaukais mirklis pirms daudziem gadiem, kuru piedzīvojām kopā. Es nevaru Tev neko pateikt, ne uzdāvināt. Es sūtu Tev vienīgo, kas palicis - savu mīlestību. Priecīgu dzimšanas dienu, mīļo meitiņ.

"Ziedēšana. Maijs. Sapņi". (Papīrs/akvarelis, 55X75)2023.

Akvarelis no cilkla "Ziedēšana"."Magoņu ziedēšana. (Rokas lējuma papīrs ar ziedlapiņām/akvarelis, tuša, 55X75) 2021. Akvarelis ir ierāmēts.

Cikls "Ziedēšana" ir puķu akvareļu sērijas turpinājums. Dārzā bija fantastisks zīda magoņu pudurītis. To ziedēšanas brīdis parasti bija vasaras vidū un īsu brīdi. Ja laiks gadījās karsts, pāris dienās skaistums parvērtās pogaļās, beidzamajos gados tās apgrauza gliemeži un tad, kādu ziemu, magones izsala. Palikusi vien šī glezna. Tajā dienā, kad tās bija pilnā plaukumā, saule nolēma visu kārtīgi uzcept. Man bija izvēle gleznot magones, vai nē. Izvēlējos gleznot, riskējot apdegt un pārkarst. Tad nu tās tapa. Beigās likās, ka piertūkst radītāja rokas. Lai top! Nākamajā dienā, kad magones jau bija nobirušas, uzgleznoju mākslinieka roku ar otiņu pirkstos. Tā ir kā parafrāze Leonardo freskai "Dievs rada Ādamu", kur radīšanas mirklī saskaras Dieva un Ādama pirksti. Freskā Dievs rada pieskaroties no labās puses. Kreisajā atrodas cilvēks, cilvēka-mākslinieka roka, kura var vien mēģināt tuvoties Dieva-Dabas skaistumam.
Kas mums no tā? Prieks radīt un uz mirkli apturēt skaistuma atblāzmu.
Glezna ir pieejama.

"Ziedēšana. Jūlijs. Magoņu ziedēšana". (Papīrs/akvarelis, 55X75) 2023.

*

Cikls "Ziedēšana". Akvarelis "Magnoliju ziedēšana"( rokas lējuma papīrs ar ziedlapiņām/ akvarelis, tuša, zīmulis, akrils, 55X75) 2021.

Pavasaros mani sajūsmina magoliju ziedēšana. Esmu cik esmu tās gleznojusi, vienmēr gāju to darīt dabā. Lielvārdē tās bija baltas, ziedēja kādas mājas pagalmā, Daugavas ielā. Iepinu tās gleznā "Lučija" no cikla "Alessandro Dārzs", bet šo rozā ziedēšanu gāju gleznot uz Salaspils Botānisko dārzu. Neticami burvīgas un trauslas kā tauriņi. Izvēlējos darba dienu, lai mazāk apmeklētāju un vairāk miera, bet kas to deva. Diemžēl, līdzās magnolijām noritēja jaunās izstāžu mājas "Botānija" būve, kuras celtnieki, kuri bija latvieši, katra vārda galā "izpildījās" ar rupjiem kaimiņtautas izteicieniem. Un man bija jādomā par to cik ļoti lepnie tautieši ir sevi piesārņojuši, pārņemot daudzus degradējošus paradumus un rupjvārdību, un aizvien uzskata sevi par baltiem. Nekā īsti balta gan tur vairs nav. Būtu jāiet vismaz muti izmazgāt.
Viņi, protams, redzēja ka tur sēž sieviete un glezno. Varbūt tādēļ viņi bija īpaši rupji. Faktiski tā bija vārdiska varmācība, kuru centos uztvert kā pavasarīgus putnu treļļus. Diez ko neizdevās - gāju prom gleznu nepabeigusi. Palika tukšs laukums. Otrā dienā izlēmu ziedus paildināt ar sapņojošu meiteni. Viņa ieelpo smaržu, viņas āda sajūt zielapiņu virpuli, vēja pieskarienus, viņas acis ir ciet, jo viņa negrib redzēt ļauno un neglīto, bet neredz arī skaisto un labo. Viņas ausis ir paslēptas, lai nedzirdētu tās rupjības, kuras skaistām sievietēm jādzird, kamēr vien viņas ir daiļas un "iekrīt kādam acīs". Skaistums ir kā nasta, kura "lauž kaulus" un dzīves, lai ko arī skauģi saka, iztēlo vai domā.
Glezna ir ierāmēta un pieejama.

Glezna. Eļļa.

"Rudens Roze"( audekls/eļļa, 55X64) 2012.

Rēzeknes plenēra darbs. Viens no beidzamajiem plenēriem Rēzeknē, kuros laimējās piedalīties.
Vienkārši lija, meitenes staigāja ar lietussargiem.
Viņa ir skaista, bet skumja, vējš aiznes birstošas ziedlapiņas renstelē.
Varbūt viņas acīs kāds spēj saskatīt neskaitāmus mirušu sapņus, pieviltas cerības, bet varbūt arī nespēj, jo kuram gan tas rūp.
Vakarā, kad viņa iedzers, būs jautra un pārgalvīga. Atslēgas vārds ir "iedzert", ai, māte Latgale.
Glezna bija izstādīta persnālizstādē "Rudens Roze".

Glezna ir pieejama.

Mākslas dienu izstāde "Atspulgs. Atmiņa" Mākslinieku Savienības galerijā. 21.04. - 21.05.2023.

 

Šogad, gatavojoties ikkgadējām Mākslas dienām, mākslinieki tika aicināti ielūkoties atmiņu spogulī. 

No studiju gadiem  astoņdesmitajos gados atceros Mākslas dienas kā spilgtu festivālu, kurš plaši un dzīvīgi noritēja muzejos un pilsētas ielās. Vizuālā māksla tika bagātīgi pārstāvēta tās tradicionālajos veidolos un eksperimentos, kuri parasti nedzīvo ilgāk par ekpozīcijas brīdi. Žurnāli un avīzes ņirbēja no intervijām ar māksliniekiem un mākslas baudītājiem. 

Kur tas viss ir šodien? Atmiņās, ahīvos, Letonikā? Tā ir pagātne. Pagātnē jutos laimīga piederēt mākslinieku saimei. Tagadnē - paviršības, merkantīlisma un iznīcības laikmetā, kurā izdzīvo stiprākais vai tas, kuram "biezāks maks un āda", uztveru mākslinieka sūtību kā neapskaužamu likteni. Priecājos par tiem, kuriem tā nav, un brīžiem kuros tā nav. Veroties uz Mākslas dienām kā kultūras fenomenu laikā, ar nožēlu jāsaka, ka kaut kas ir izmiris, bet process turpinās. Pēc gadiem redzēsim uz kuru pusi. Priecīgus svētkus!

Izstādē noteikti atradīsiet darbus, kuri iepriecēs sirdi. Būs arī tādi, kuri liks domāt un palīdzēt izdzīvot skumjas. Citādi jau no tām nevar atvadīties.

Izstādē eksponēti arī ukraiņu mākslinieku darbi. Vērts izlasīt anotācijas.

Mums ar tekstilmākslinieci un gleznotāju Leldi Braķi-Klaverī ir gods sveikt izstādes laureātu gleznotāju Aivi Pīzeli. Tas nozīmē, ka šogad MS galerijā sagaidīsim viņa personālizstādi.

Kopā ar māksliniecēm - draudzenēm. Svinam koši un pavasarīgi.

Uz jūsu veselību, veiksmi un prieku. Citrons ar ūdeni un piparmētru.

Lai arī pēdējā gada laikā košas krāsas no maniem darbiem gandrīz pazudušas, šo darbu apzināti vēlējos radīt spilgtāku un atgriezties dzīves priecīgajā pusē.

No cikla "Ziedēšana". "Ziema. Orhideju ziedēšana jeb atspulgs senā spogulī". Orhidejas - no puķu pilnās palodzes, spogulis - no mātes, atspulgs - no manis.

Personālizstāde "Sievietes dienasgrāmata". Jaunjelgavas bibliotēka. 11.04.- 31.05.2023.

 

Māksliniece, literāte, dizainere. Sandra Sabīne.

Vecāku dotais vārds ir Sandra. Sabīne ir pseidonīms, kuru pievienoju uzsākot darbu vizuālajā mākslā un literatūrā.

Esmu dzimusi 1966. gadā, Rīgā. Mācījos 64. vidusskolā, kura tolaik bija ar teātra novirzienu. 1986. gadā absolvēju Lietišķās Mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un 2001. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā ieguvu maģistra grādu. Abām mākslas skolām pa vidu bija 10 gadi, kurus pilnībā veltīju ģimenei un skolotājas darbam, tomēr aicinājums bija pārāk spēcīgs. Nevaru nedz ieteikt, nedz teikt, ka tas ir viegls ceļš. Drīzāk - liktenis, un tikai tiem, kuri citādi nevar.

Pērn tiku uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā, un šogad Dramaturgu asociācijā. Darbojos kā brīvmāksliniece, ilustratore,  mākslas studijas „Vēja Puķe” vadītāja, veidoju dizainu grāmatām, apģērbiem, aksesuāriem, interjeram, darinu maskas, filmēju un montēju video performances.  Esmu ilustrējusi apmēram 80 grāmatas - pamatā mācību literatūru un materiālus. Mākslas darbi atrodas kolekcijās  Spānijā, Vācijā, Itālijā, Lietuvā, Portugālē, Kiprā, Francijā, UK, Kanādā  un Latvijā.

Rakstnieku Savienības „Literārajā akadēmijā” apguvu prozu, dzeju un drāmu.

Publicētas trīs grāmatas  - „Kampūrijas stāsti un pasakas”(Zvaigzne ABC, 2010);

Poēma „Desmit dziesmas par Balto Bruņinieku” ( Lielvārdes Novada dome, 2013);

Dzejas videogrāmata „Mēness Lāsēs”  ( YouTube, 2023).

Notikuši lasījumi, uzvesti koncertiestudējumi un lugas amatieru kolektīviem, sadarbībā ar komponistiem ir tapušas dziesmas.

Līdz pandēmijai daudz dejoju un mazliet muzicēju. Nu vairs tikai retu reizi.

Izstāde „Sievietes dienasgrāmata” , 27. personālizstāde.

Jūsu uzmanībai piedāvāju  zīmējumus, kuri tapuši kopš 2009. gada - periodā, kad Lielvārdē dibināju Zinību biedrību „Gaismas Dārzs” (2009 -2015) un Tautas tradīciju kopu „Austras Koks” , organizēju lekcijas, piedalījos  neskaitāmos mākslas plenēros un lasījumos, vadīju radošās nodarbības. 

Šis dzīves posms izvērtās vairākus gadus ilgos klejojumos, meklējumos un pārbaudījumos. Cerams, ka tas būs noslēdzies, bet nu aizsākušies Laikmeta grieži, kuri neapturami maina daudzas dzīves un pasaules kārtību.

 “Dienasgrāmatas” zīmējumi un dzejoļi atspoguļo sajūtas, kuras tīri sievišķīgā veidā izdzīvo katra sieviete - cerību, mīlestību, novēršanos, ticību, vilšanos  un vēl ... Domājams, ka atpazīsiet visas.

Dienasgrāmatas parasti ir slēpjamas, bet šajā gadījumā arī vīrietim ir iespējams palūkoties ar “sievietes skatienu” , lai labāk izprastu savu mīļoto, meitu un māti. Dienasgrāmata aizvien rieš jaunas lapas.

Lai jūsu dienas un dienasgrāmatu lapas ir prieku, smieklu un saules pilnas. Paldies par viesošanos manās.

Uz tikšanos gaišos laikos.

Sabīne.

2023. gada pavasarī.

Izstāde atradusi mājvietu brīnišķīgā, zaļojošā un starojošā Gaismas pilī - Jaunjelgavas pilsētas bibliotēkā, vidusskolas paspārnē. Bibliotēka ir dzīvespriecīgā pavasara rotā, putnu dziesmu pieskandināta un mājīga. Izstādēm veltīta ekspozīciju telpa un papildus vieta - foajē.  Bibliotēkai ir lieliska vadītāja Aina Strazdiņa un zinošas darbinieces, kuras palīdz un iedvesmo "zinību ceļā". Bija liels gods un prieks Zaļajā ceturtdienā klusi atklāt zīmējumu un akvareļu izstādi "Sievietes dienasgrāmata". Eksponēti 18 darbi, kuri tapuši laika posmā no 2009 - 2023. gadam. Paldies! Uz iespējamu tikšanos. 

Ar Jaunjelgavas pilsētas bibliotēkas vadītāju Ainu Strazdiņu un Zaļās ceturtdienas narcisēm. 06.04.2023.

Video ieskats izstādē.

Animācijas darbnīca "Zelta ziedi". Nacionālais Botāniskais dārzs. Salaspils. 12.03.23.

Jautri, puķaini un radoši pavadīta diena - animācijas, mūzikas, mākslas un dabas darbnīcas Salaspilī Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā kopā ar Silva Utāne Maija Ozola Aija Pizāne Sandra Sabīne Jaundaldere Dace Miezīte
Top bērnu veidota animācijas filma "Zelta ziedi" - Salaspils 1.vidusskola kopā ar biedrību Attīstības un inovāciju mācību centrs un Nacionālais Botāniskais dārzs realizē Salaspils kultūras projektu “Zelta ziedi”. 

Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā izstāde "Rudens 2022. Karš ilgst gadu" 17.02.-19.03.2023., Rīgā.

LMS ēka un galerija 11.Novembra krastmalā, Rīgā. 

"LMS tradīcija, rīkot ikgadējās “Rudens” izstādes, turpinās. LMS aicinājusi māksliniekus izstādei
“Rudens 2022. Karš ilgst gadu” iesniegt darbus, kas izsaka attieksmi un vērtējumu šī brīža pasaules
norisēm. Tradicionāli radošais mākslas process veidojas humānisma un pozitīvisma paradigmā un
līdzšinēji bija motivēts arī radīt formveidi bez saskarsmes ar karu un tā šausmām. Latvijas mākslas
līdzšinējā praksē nāves un dzīves iztēles saasinātās sajūtas tika attālinātas. Mākslinieks šobrīd mēģina
atgūties, rast mērķi apiet izdzīvošanas alkas un spēju eksistenciāli aizmirsties. Kas un kāds ir ceļš?
Mesās redzētā komerciālā patiesība? Pašizmocītas patiesības dīgļi? Radošais mākslinieka gars mēģina
norobežoties no propagandas polittehnoloģijas bezpersoniskās sienas, būt pašpietiekams un saglabāt
kritisko domāšanu, iespējami pārvērtēt daiļradi.
Piesakoties izstādei “Rudens 2022. Karš ilgst gadu”, mākslinieki tika aicināti runāt sev
raksturīgā valodā, nepaģērot ideoloģijai. Latvijas māksla 20. gadsimta gaitā ir pārvarējusi vairākas
politiskās krīzes un mākslas stilistikas maiņas, kas ļauj izsekot arī mākslinieka sūtībai. Karš ilgst gadu
un ietekmē ikkatru, vai tas mainīs mākslas paradigmu?
Izstādē „Rudens 2022. Karš ilgst gadu” piedalīsies profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu
studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. LMS no mākslinieku iesniegtajiem
pieteikumiem ekspozīcijai ir izvēlējusies vairāk kā 60 mākslas darbus dažādos mākslas veidos –
glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, instalācijās, tekstilmākslā u.c., kas radīti pēdējos 3 gados un uzrāda
vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Šī ir LMS ikgadēja izstāde, kurā profesionālu meistaru darbiem
līdzās redzams arī jauno mākslinieku sniegums." 
/Izstādi rīko Latvijas Mākslinieku savienība. Publicitātes informācija./

Lappuse "Nāve" no cikla "Sievietes dienasgrāmata", izstādes "Karš ilgst gadu" ekspozīcijā. 2023. gada 21. februārī. 

Cikls "Sievietes dienasgrāmata". Lappuse "Nāve". ( Papīrs/tuša, akavarelis, zīmulis; 42X29.) 2022.

Šis ir zīmējums, kuru 2022. gada pavasarī radīju pēc gadu ilga radošas klusēšanas posma. Tas iesāka jaunu ciklu. 

Šobrīd zīmējums atgriezies pie citām lappusēm izstādē  "Sievietes ziedēšana", Mākslas studijās "Vēja Puķe" galerijā.